Latvijas dievnamu atjaunošanai no valsts budžeta nepieciešami 3,5 miljoni eiro
Latvijas vēsturiskie dievnami kļūs skaistāki un sakoptāki. Šogad stājās spēkā sakrālā mantojuma finansēšanas likums, kas paredz atvēlēt naudu reliģiskām organizācijām dažādu sakrālu ēku atjaunošanai.
Latvijā ir simtiem dievnamu, klosteru kapelu un lūgšanu namu, kas ir iekļauti aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Taču liela daļa no sakrālajām būvēm ir bēdīgā un pat avārijas stāvoklī. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija norāda, ka sakrālo būvju aizsardzībā šis gads ir īpašs.
Pirmo reizi Latvijas vēsturē ir speciāla programma tieši sakrālā mantojuma saglabāšanai un atjaunošanai, šī ir iespēja arī pirmo reizi pretendēt vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem.
Sakrālā mantojuma finansēšanas likums paredz, ka līdz janvāra sākumam reliģiskās organizācijas varēja pieteikt būves, kas viņu skatījumā ir jāsaglābj pirmās. Luterāņu baznīca pieteica 17 ēkas, Romas katoļu baznīca – 14, pareizticīgo baznīca – 20, bet anglikāņu baznīca – 1 dievnamu. Kopā atjaunošanai pieteiktas 52 sakrālās ēkas un darbiem nepieciešami nedaudz vairāk par trīs ar pusi miljoniem eiro.
Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas virsvaldes sekretārs norāda, ka kopumā Latvijā ir 173 luterāņu dievnami, bet atjaunošanai pieteikti tikai kritiskā stāvoklī esošie nami. "Mēs esam izvēlējušies tos, kur šī situācija ir vissliktākā, tuvu avārijas stāvoklim vai jau ir avārijas stāvoklī," uzsver LELB Virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš.
Latvijas Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhidiacēzes pārstāvis norāda, ka viņi rīkojās līdzīgi luterāņu baznīcai. Atjaunojamo namu sarakstā iekļauti vissliktākajā stāvoklī esošie nami, tos atjaunot ar draudzes spēkiem nav iespējams. "Valsts atbalsts ir nepieciešams, jo draudzes spēkiem atjaunot nav spējīgas, tie apjomi ir tiešām lieli," piebilst LRKB Rīgas arhidiacēzes pārstāvis Jānis Balevičs.
Latvijā ir 80 aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā esošu katoļu dievnamu. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāve norāda, ka valsts atbalstu sakrālo būvju atjaunošanu nevar uzskatīt kā dāvinājumu baznīcām.
Īpaši vērtīgu objektu saimnieki ir dažkārt ļoti mazas draudzes, un viņiem ir lielas problēmas ar finansējuma atrašanu, tāpēc šeit nav runa par draudžu atbalstu, bet par kultūrvēsturisku vērtību saglabāšanu.
Baznīcu iesniegtie ēku saraksti vēl tiks izvērtēti Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā līdz marta sākumam. Nepieciešamo 3,5 miljonu eiro vietā ir pieejams tikai viens miljons, tāpēc atbalstu saņems kritiskākajā stāvoklī esošas sakrālās būves.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
