Latvijas iedzīvotāji kļūst arvien izglītotāki – gandrīz trešdaļai augstskolas diploms

Dati apkopoti, izmantojot administratīvajos datu avotos pieejamo informāciju.

Visstraujāk pieaudzis sieviešu ar augstāko izglītību īpatsvars.

Pēdējais tautas skaitīšanas gads, kad vīriešu ar augstāko izglītību īpatsvars bija augstāks nekā sieviešu, ir 1979. gads. Togad 8,6% vīriešu un 7,6% sieviešu (16 un vairāk gadu vecumā) bija ar augstāko izglītību.

2024. gada sākumā augstāko izglītību bija ieguvuši 24,4% vīriešu un 36,9% sieviešu – iedzīvotāji, kuri ir vecumā no 15 gadiem.

2024. gada sākumā Latvijas darba tirgū 41,4% no kopumā 861 tūkstoša nodarbināto vecumā no 15 gadiem bija ar augstāko izglītību.

Gada laikā īpatsvars ir pieaudzis par 0,7 procentpunktiem.

No visiem nodarbinātajiem – 22,7% bija maģistra grāds, 14,2% – bakalaura grāds, 3,8%  – koledžas izglītība, bet 0,7% – doktora grāds.

Vidējā izglītība bija 38,4% nodarbināto. Arodizglītību pēc vidējās izglītības bija ieguvuši 12,4%, pamatskolas izglītību – 7,4%, sākumskolas izglītību – 0,4% nodarbināto.

Rīgas reģionā dzīvo visvairāk nodarbināto ar augstāko izglītību – 48,7%, tam seko Vidzemes reģions – 35,6%, Latgales – 35,2%, Zemgales – 33,6%, Kurzemes – 33,5%.

No valstspilsētām augstākais īpatsvars ar augstāko izglītību ieguvušajiem nodarbinātajiem ir Jūrmalā – 50,0%, kam seko Rīga (48,4%), Ogre (43,7%), Jelgava (42,7%), Rēzekne (41%), Daugavpils (40,6%), Valmiera (40,2%), Liepāja (37,5%), Ventspils (37,0%), Jēkabpils (33,9%).