TV3 Ziņas dodas uz Grāmatu svētkiem. Ko izvēlas Latvijas lasītājs?
Eksperti norāda, ka pēdējos gados parādās arī jauna lasīšanas tendence – arvien vairāk cilvēku grāmatas izvēlas kā iespēju atpūsties no ekrāniem. Lasīšana kļūst par veidu, kā uz brīdi atslēgties no sociālajiem tīkliem un digitālā trokšņa. "Cilvēki grib priecīgu, tādu, kas ļauj atslēgties no rūpēm, protams, detektīvromāni," teic grāmatu apgāda "Zvaigzne ABC" vadītāja Vija Kilbloka.
"Aizvien vairāk cilvēki grib arī latviešu autorus, un arī izdevēji grib latviešu autorus, jo tas, kas tiek tulkots, ja tā ir angļu valoda, tad to ļoti bieži jau izlasa angliski – jaunā paaudze it īpaši. Kamēr mēs tulkosim, kamēr mēs izdosim, grāmata jau izlasīta angliski."
Tāpāt latviešu autoru grāmatas pēdējos gados sasniedz ievērojamus panākumus. Piemēram, aktrises un rakstnieces Zanes Daudziņas grāmata "Bērnudienas komunālijā" kļuvusi par vienu no pēdējo gadu bestselleriem Latvijā. Kilbloka norāda, ka tūlīt grāmata būs sasniegusi 25 000 tirāžu. Arī Lelde Kovaļova ir lasīta autore, jo viņas grāmatā or spriedze, noslēpums, "Stalkere" sasniegusi 10 000 tirāžu.
"Grāmata savu nišu saglabās, un mēs redzam arī jauno paaudzi, kas ir izglītoti. Tie, kas grib sevi attīstīt, viņi samazina datora laiku un atrod laiku reālai grāmatai. Es vairāk uztraucos par latviešu grāmatu un par latviešu valodu kā tādu."
Tieši latviešu valodas ir tas, kam izdevēji grib vērst uzmanību – jaunieši un pusaudži arvien biežāk izvēlas grāmatas lasīt angļu valodā, iedvesmu lasāmvielai smeļoties sociālajos tīklos un starptautiskajās platformās.
"Tur gan es gribētu likt pie sirds. Ja mēs domājam vidējā un garākā laika posmā par valsti un identitāti, par drošības jautājumiem, tad ir jautājums, vai mēs turpinām domāt latviski. Grāmatu lasīšana ir ārkārtīgi būtiska lieta. Es domāju, ka tāpat kā mēs domājam, ko mēs liekam mutē. Gluži tāpat kā mēs arī esam sākuši skaitīt 10 000 soļu dienā. Tieši tāpat būtu jāsāk skaitīt, cik minūtes dienā vai vismaz nedēļā mēs esam veltījuši grāmatai."
Pašlaik Latvijā norisinās arī starptautiskais pētījums PIRLS, kurā tiek vērtēta ceturto klašu skolēnu lasītprasme. Iepriekšējie pētījuma rezultāti liecināja, ka Latvijas skolēnu lasītprasme ir virs starptautiskā vidējā līmeņa, lai gan iepriekšējā pētījumā tika novērota lejupslīde.
"Bērnu literatūrā ir viens kritērijs – interesantums, cita nekāda kritērija nav. Ja bērnam nav interesanti, viņš to nelasīs nekad, bet tā interese ir ļoti individuāla. Mēs galvenokārt cenšamies palīdzēt vecākiem bērniem un skolām, bibliotēkām, neuzspiest bērniem, bet mēģināt kopā ar viņu saprast, kas tieši interese viņu. Šādos tirdziņos mēs bieži dzirdam, ka kāds bērns kaut kādu grāmatiņu ir ieraudzījis un izrāda interesi, mēs dzirdam frāzi: "Tu jau tāpat to nelasīsi!’
Izdevēji norāda, ka bērniem pieaugot interese par lasīšanu bieži samazinās, un arvien vairāk cilvēku gada laikā neizlasa nevienu grāmatu, uzsverot, ka lasīšanas ieradums ir svarīgs gan mācībām, gan kritiskajai domāšanai. Labas grāmatas lasīšana trenē uzmanību un veicina arī emocionālo inteliģenci.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
