Latvijas pilsonis palīdz Krievijai pelnīt "naftas dolārus", vēsta izdevums

"The Insider" otrdien raksta, – ​​ir zināms, ka divas ar uzņēmēju saistītas struktūras iegādājušās naftu no Krievijas naftas kompānijas "Surgutņeftjegaz" par cenu, kas pārsniedz noteikto cenu, un tas Krievijas korporācijai ienesis papildu 1,4 miljardu dolāru.

Citas ar Haļavinu saistītas kompānijas ekspluatēja tankkuģus, kas pārvadāja naftu no Krievijas uz Indiju un Ķīnu, vēsta medijs. Izraēla esot apsūdzējusi vienu no šiem tankkuģiem naftas piegādē Libānas "Hezbollah" un Irānas "Quds" spēkiem.

"The Insider" izsekojis Haļavina saistību ar Krievijas pilsoni Mihailu Silantijevu, bijušo valsts uzņēmuma "Promsyrioimport" vadītāju, kurš sankcionēts par degvielas piegādi Krimai un par naftas piegādi Sīrijai.

Naftas cenu griesti paredzēti, lai ierobežotu Krievijas budžeta ieņēmumus no jēlnaftas pārdošanas, neizraisot globālu cenu kāpumu. Rietumu kompānijām ir aizliegts apkalpot Krievijas naftas tirdzniecību – sniegt starpniecības, transportēšanas un apdrošināšanas pakalpojumus, ja darījuma cena pārsniedz 60 ASV dolāru par barelu.

Tomēr Krievija turpina saņemt "naftas dolārus", kas tai tik ļoti nepieciešami karam Ukrainā, jo daudzi Eiropas starpnieki ir pārcēluši savu biznesu uz Dubaiju, kur turpina tirgoties ar Krievijas naftu par tirgus cenu. "The Insider" analizēja šīs juridiskās personas un to starpā atrada Eiropas Savienības (ES) pilsoņus.

Viens no lielākajiem Krievijas naftas pircējiem ir Latvijas valstspiederīgais Aleksejs Haļavins, izpētījis "The Insider".

Haļavins saistīts ar trim Dubaijā bāzētām kompānijām: "Black Pearl Energy Trading LLC", kā arī tās saistītajām kompānijām "OGC Shipping LLC" un "Conmar Maritime". 2023. gadā pirmie divi uzņēmumi iegādājās aptuveni 38 miljonus barelu naftas no Krievijas naftas kompānijas "Surgutņeftegaz" par vidējo cenu 82 dolāru par barelu. Bet šogad laika posmā janvāra līdz maijam muitas ierakstos redzamas tikai "Black Pearl Energy Trading" darbības, kas iegādājās vairāk nekā 20,6 miljonus barelu naftas par vidējo cenu 83,7 dolāru par barelu, raksta "The Insider".

Rezultātā "Surgutņeftegaz" vien saņēma par aptuveni 1,4 miljardiem ASV dolāru lielākus ieņēmumus, nekā tas būtu, pārdodot savu naftu par cenu griestu likmi.

Kopējie ikgadējie papildu ieņēmumi Krievijas budžetā no naftas pārdošanas, apejot ierobežojumu, tiek lēsti septiņu līdz 11 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir būtisks ieguvums Krievijas kara mašīnai.

"The Insider" izdevās noskaidrot Haļavina saistību ar uzņēmumiem, kuriem pieder un kuri pārvalda tankkuģus, kas pārvadā naftu no Krievijas uz ostām Indijā un Ķīnā.

Intervijā "YoungShip Cyprus" 2022. gadā Haļavins sevi raksturoja kā kompānijas "Sparta Shipmanagement" ģenerāldirektoru un grupas OGC direktoru padomes priekšsēdētāju un gala faktisko beneficiāru.

"Sparta Shipmanagement" ir reģistrēta Kiprā tajā pašā adresē, kur kompānija "Lagosmarine Ltd", abus uzņēmumus tagad vada viens un tas pats Grieķijas direktors, kurš ir minēts arī kā to nominālais īpašnieks. Spriežot pēc kopīgās adreses, "Lagosmarine" ir saistīta ar fiktīvu uzņēmumu grupu, kam saskaņā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas datiem pieder tankkuģi "Clyde Noble", "Sagar Violet" un "Caroline Bezengi". Saskaņā ar vietnes "marinetraffic.com" datiem šie kuģi regulāri veic reisus starp Krievijas Primorskas, Ustjlugas un Kozjminas ostām un ostām Indijā un Ķīnā. Saskaņā ar muitas dokumentiem tie paši maršruti tika izmantoti arī naftas transportēšanai, kas pārdota ar Haļavinam saistītiem Dubaijā bāzētiem uzņēmumiem.

Haļavins uz "The Insider" žurnālista jautājumiem atbildēja: "Es īsti nesaprotu šo paziņojumu būtību un uzdrošinos apliecināt, ka visas savas darbības veicu starptautisko tiesību ietvaros, tostarp sankciju ievērošanu. Un jūsu ziņojumi, ar visu cieņu, izskatās pēc provokācijas. Pateicos jums un novēlu jums jauku dienu."

Kā norāda "The Insider", Rietumos pastāvošās tiesību normas un mehānismi ir pietiekami, lai sodītu demokrātisko valstu pilsoņus, kuri palīdz apiet tirdzniecības embargo un sankcijas. Proti, Latvijas Krimināllikuma 84. pants paredz kriminālatbildību par valsts vai starptautisko organizāciju noteikto sankciju apiešanu.