Latvijas skolēniem būs jaunas iespējas iepazīt zinātni un apgūt prasmes ārpus skolas
Turpmākajos gadus Latvijas skolēniem būs jaunas iespējas iepazīt zinātni, vienlaikus mācoties būt pilsoņiem. Jaunajā mācību gadā sāksies programma, kas ikvienam skolēnam nodrošinās praktiskās nodarbības ārpus klases– muzejos, zinātnes centros un citviet.
No septembra darboties sāk "STEM un pilsoniskās līdzdalības skolas soma" – jauna iespēja skolēniem visā Latvijā apgūt dažādas praktiskās iemaņas ārpus skolas sola.
Jaunā programma ir plānota līdzīgi kā "Latvijas skolas somas" projekts, kurā skolēniem ir iespēja divreiz gadā bezmaksas apmeklēt kultūras pasākumus. Atšķirība gan tāda, ka šajā programmā skolēni varēs dažādās praktiskās nodarbībās iepazīt dabaszinātnes, tehnoloģijas, matemātiku, kā arī veicināt izpratni par pilsonisko līdzdalību.
"Mēs saprotam, ka STEM ir šīs ekonomikas dzinējspēks un mēs vēlētos, lai vairāk jauniešu izvēlās tālāko izglītību un karjeru tieši STEM jomā. Un pilsoniskā līdzdalība. Šis ir ļoti plašs jēdziens, kas iekļauj gan demokrātijas, gan vides jautājumus, būtībā, attieksmi pret sevi un pārējiem," saka VIAA Plašākas izglītības pieredzes departamenta direktors Didzis Poreiters.
Nodarbības skolēniem nodrošinās muzeji, valsts iestādes, dabas parki, arī sabiedriskā labuma organizācijas un zinātnes centri. Plašu programmu dažāda vecuma skolēniem, piemēram, sagatavojis uzņēmums "Laboratorium", kas jau gadiem atraktīvā veidā popularizē zinātni.
Jo diemžēl gan dabaszinībās, gan ķīmijā un fizikā stundās ir tikai viena teorija. Tāpēc ir nepieciešams pašiem kaut ko pamēģināt un tā, man šķiet, ir vislielākā reklāma bērniem pēc tam pašam kaut ko palasīt, pamēģināt. Tas būs praktiskais darbs pašiem bērniem, jo paši mazākie var taisīt, nezinu, pludiņu, termometru, kompasu, elektromagnētu, lielie bērni strādā ar ķīmiju. Tam visam vajag materiālus, aprīkojumu, tāpēc tagad notiek liels darbs.
Izglītības attīstības aģentūrā uzsver, ka šī projekta mērķis ir paplašināt skolēnu redzesloku, ļaujot viņiem klases vielu praktiski apgūt ārpus skolas. Tādēļ arī norišu organizatoriem ir stingras prasības – jāpiedāvā skolēniem tādas nodarbības, kas atbilst mācību programmai.
"Katrai norisei ir kādi konkrēti sasniedzamie rezultāti, kas arī ir sasaistīti ar to, ko mēs sagaidām, ka jaunietis apgūs konkrētajā vecuma posmā, konkrētajā priekšmetā. Tātad, mēs patiesībā mēģinām izcelt kaut kādu daļu no tās izglītības pieredzes ārpus skolas," saka Poreiters.
Un tieši to novērtē arī pedagogi, jo skolās bieži nav iespējams uzskatāmi parādīt to, ko mācās, īpaši tādos priekšmetos, kā ķīmija, fizika vai matemātika.
Šis laikam ir tas pozitīvais, ka tas ir ne tikai no tādas akadēmiskās puses viņiem iemācās, bet viņiem būs iespēja pataustīt, pārbaudīt, apskatīties, mazākiem varbūt iepazīt, kas tas ir. Savukārt tiem lielākajiem varbūt tieši caur šo izmēģināšanu, viņi saredzēs to savu virzienu – patīk, nepatīk? Un varbūt kāds no viņiem to virzienu izvēlēsies savā dzīvē?
Programma paredz, ka ikvienam skolēnam šajā mācību gadā būs iespēja apmeklēt divas šādas aktivitātes, bet pēc tam pa četrām nodarbībām gadā, katram skolēnam to apmeklēšanai atvēlot 10 eiro. Kopējās projekta izmaksas tādēļ veidojas lielas – tam tiks tērēti 34 miljoni eiro, no kuriem 29 miljoni nāk no Eiropas fondiem, bet pārējais ir valsts finansējums.
"Jā, šī summa ir iespaidīga, bet atkal – šis projekts ir pieejams katram Latvijas izglītojamajam, katram, kas ir šajā izglītības vecumā. Un šis nav tikai valsts vai pašvaldību dibinātām izglītības iestādēm, arī juridisko personu dibinātām iestādēm," bilst Poreiters.
Ņemot vērā lielās izmaksas, eksperti plāno arī paši apmeklēt nodarbības un vērtēt, cik tās ir vai nav atbilstošas programmas prasībām. Visu informāciju par STEM un pilsoniskās līdzdalības skolas somu var atrast Valsts izglītības attīstības aģentūras mājaslapā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
