Latvijas skolu ēdnīcās vēlas palielināt pašmāju produkcijas apjomu. Taču jautājums – kā to panākt?
Šobrīd viss ir atkarīgs no pašvaldību rocības – proti, jo bagātāka vietvara, jo vairāk Latvijā ražotu produktu nonāk uz pusdienu galda, tomēr iecerēts šo sistēmu mainīt, lai ikviens Latvijas skolēns varētu ēst tieši pašmāju ražotos labumus.
Siguldas Laurenču sākumskolas šefpavāre Ilze Pudņika TV3 Ziņām izrādīja, kā virtuvē top pusdienas vairāk nekā 400 bērniem. Pēc pavāres teiktā, aptuveni puse no visiem produktiem skolas ēdienkartē ir Latvijā ražoti.
"Mums no nāk "Kurzemes gaļsaimnieks", "Tukuma piens", "Latvijas maiznieks", eko milti un auzu pārslas," saka šefpavāre.
Kompleksās pusdienas apmaksā pašvaldība, viena porcija – 2,4 eiro, par 20 centiem dārgāk nekā citās skolās atbilstoši iepirkumiem. Tātad mīts, ka Latvijā ražotie produkti ir dārgāki, neatbilst patiesībai, uzsver pašvaldībā. Uz vietas ražotā prece šķiet garšīgāka, un ne tik ķīmiska, kā no ārzemēm vestā, turklāt nauda paliek Latvijas ražotājiem.
Tomēr zemnieki nelabprāt sadarbojas ar skolām – daudz klapatu, maza jēga.
Skolas ir cimperlīgs klients, mēs negribētu katrai skolai piegādāt, vajadzētu būt sagādes centriem, kur aizved kaut vai pa reģionu. Mēs esam no Vidzemes – aizved uz vienu vietiņu un tālāk izdala pa skolām. Lai mums nav jāved katru dienu pa pāris kilogramiem!
Siguldā paveicies – vietējais ekoražotājs uzņēmies starpnieka funkciju, atvieglojot loģistiku.
Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa norāda: "Zinot, kāds ir pieprasījums, viņi savāc no reģiona zemniekiem burkānus, kartupeļus, bietes, un ēdinātājam nav problēma meklēt. Ja ēdinātājam būs jāmeklē, kuru dienu kurš zemnieks piegādās kurus burkānus, tas noteikti nebūs produktīvs un veiksmīgs pasākums!"
Pat atrisinot loģistikas centru izaicinājumu, problēmas ar Latvijas produktu ievilkšanu skolās nebūt nebeigtos. Te akmens zemnieku lauciņā – nepietiekami apjomi.
Mums jau tagad likums nosaka, cik daudz jāēd bioloģiskā produkcija, nu un tur vēl saimniecībām tāls ceļš ejams, kā sakārtot to apjomu, lai mēs varētu sagatavot tās preces, ko vajag skolām.
Ekspertiem bažas par skolu ēdnīcu piedāvājums – pusfabrikāti, daudz cukura.
"Izvērtējot skolu ēdinātāju iesūtītās ēdienkartes, redzējām, ka bieži vien ir daudz cukura, domāts par saldajiem ēdieniem, kas neatbilst veselīga uztura principiem, tāpēc darba veselīga uztura ziņā būs daudz," norāda Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas vadītāja Guna Bīlande.
Veselības ministre Anda Čakša (JV) diskusijas laikā uzsvēra, ka Latvijas skolēni strauji aptaukojas. Nākotnē būs milzu slogs slimnīcām un veselības budžetam – tādēļ skolu ēdienkartes slīpēšanas ziņā darāmā ļoti daudz.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
