Latvijas uzņēmumi iekrituši kibernoziedznieku lamatās. Zaudēti miljoniem eiro
Arvien biežāk no kibernoziedznieku uzbrukumiem cieš Latvijas uzņēmumi. Neīsti rēķini no biznesa partneriem ar mainītiem konta numuriem, mēģinājumi ar dažādiem vīrusiem ielauzties firmu datubāzēs. Šie ir tikai daži no riskiem, kas otrdien pārrunāti kiberdrošības konferencē, un secinājumi ir skarbi – šogad izkrāptās summas sasniegs jaunus rekordus.
Kibernoziedznieki no Latvijas uzņēmumiem šogad nozaguši miljoniem eiro. Kādas shēmas noziedznieki visbiežāk īsteno un ko darīt, lai neiekristu viņu nagos?
Viens no galvenajiem kibernoziedznieku mērķiem ir dažādu uzņēmumu grāmatveži. Ja izdodas piekļūt viņu privātajiem vai darba datoriem, piemēram, apmuļķojot un liekot lejupielādēt aiz kāda rēķina vai cita dokumenta maskētu vīrusu, tālāk jau paveras plašas iespējas – zagt datus, tos šifrēt, prasīt izpirkuma maksu, veikt pārskaitījumus, iztukšojot firmas kontus.
Tomēr bieži vien uzņēmumi iekrīt arī uz ļoti primitīvām krāpnieku shēmām, saka kiberdrošības eksperti.
Parasti tā ir biznesa e-pastu kompromitēšana, atnāk e-pasts it kā no sadarbības partnera, šeit ir jaunais rēķins, mēs nomainījām bankas kontu, sūtiet uz šo. Pārsvarā mums cilvēki ir labticīgi un nedomā, ka ikdienā viņus apkrāps, tāpēc uzticas. Realitātē tā tas notiek!
Uzņēmēji nelabprāt stāsta par piedzīvotajām krāpniecībām – kauns un arī bail, atzīst eksperti. Tas var iedragāt tēlu, sabojāt attiecības ar partneriem, atbaidīt klientus. Turklāt noziedznieki īpaši spieto ap lieliem un bagātiem uzņēmumiem, kuri ikdienu pārskaita milzu summas.
"Diviem uzņēmumiem – vienam 1,3 otram 1,4 miljoni eiro aizgājuši prom nezināmā virzienā. Tad ir jautājums – ko uzņēmums var darīt? Vērsīsies pret darbinieku, kurš bija neuzmanīgs? Visdrīzāk nevis viens, bet darbinieku ķēde. Skaidrs, ka to miljonu no darbinieka nekādā veidā nepiedzīt," stāsta SIA "TET" datu aizsardzības, IT risku nodaļas vadītājs Uldis Lībietis.
Eksperts piebilst: ja pērn visa gada laikā kibernoziedznieki no Latvijas iedzīvotājiem kopumā izzaga ap 30 miljoniem eiro, tad šogad summa varētu sasniegt jau 40 miljonus.
Ne vienmēr tā ir nozagta nauda – ja uzņēmumam kibernoziedznieki nošifrē datus, paralizēta darbība uz vairākiem mēnešiem, kamēr IT speciālisti pārregulē sistēmas. Arī tas rada milzu zaudējumus.
Uzņēmumi ir zem sitiena arī ģeopolitisko cīņu laukā. Krievija, Ķīna, arī Ziemeļkoreja regulāri veic kiberuzbrukumus Eiropai – gan valsts iestādēm, gan uzņēmumiem.
Graut uzticību uzņēmumiem, uzticību komercvidei vai valstij kopumā. Arī Latvijā laika posmos, kad ir nozīmīgi notikumi, piemēram, Saeimas vēlēšanas, var saskarties ar mērķētiem uzbrukumiem.
Eksperti mudina uzņēmējus pārrunāt drošības jautājumus ar saviem darbiniekiem, stiprināt IT aizsargmūrus un regulāri rīkot kiberdrošības mācības, lai izglītotu personālu, kā neiekrist digitālajos slazdos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
