Latviju turpmāk starptautiski prezentēs kā valsti, kas gatava uzņemties globāla līmeņa izaicinājumus

LIAA aģentūrai LETA atzina, ka valsts tēls tiks veidots ar misiju pieejas starpniecību, un kā pirmā tiks attīstīta misija "Jūra 2030". "Vienojošais elements darbā ar valsts tēlu misijā "Jūra 2030″ būs dabīgas ūdens aprites atjaunošana. Turpmākie soļi paredz vienotas stratēģijas un rīcības plāna izstrādi, kā arī Latvijas tēla novērtējuma pētījuma veikšanu desmit valstīs," piebilda LIAA.

Lai arī kopumā ministri LIAA izstrādāto valsts tēla ieviešanas stratēģiju novērtēja pozitīvi, tomēr atsevišķi valdības pārstāvji pauda šaubas par stratēģija ietverto misiju "Jūra 2030".

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka LIAA izstrādātā vīzija par valsts tēlu, kas balstās radošumā, sakrīt ar premjera pārliecību. Vienlaikus Kariņš norādīja uz valsts tēla stratēģijā iekļauto misiju "Jūra 2030", kas, premjera ieskatā, nav saprotama. "Es varu stāstīt par mūsu radošumu, fantastiskiem uzņēmumiem, kas strādā visneticamākajos veidos, pārvarot izaicinājumus, bet misija "Jūra 2030″… Ja es par to stāstīšu, cilvēki aizmigs," teica Kariņš.

Šim viedoklim pievienojās finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kurš atzina, ka misija "Jūra 2030" ir pārāk sarežģīta. Ministrs rosināja domāt par skaidrāku misiju, kā piemēru minot Igaunijas valsts tēlu, kas tiek izteikts vārdā "e-stonia".

Kariņš rezumēja, ka misiju "Jūra 2030" vēl nepieciešams "destilēt", kam piekrita arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), kurš atzina, ka darbs pie valsts tēla stratēģijas ir tikai sākuma posmā.

LIAA pārstāvji piebilda, ka misija "Jūra 2030" tika izvēlēta plašā sadarbības procesā, iesaistot sabiedrības pārstāvjus, ārvalstīs dzīvojošos latviešus, nozaru un valsts pārvaldes līderus. Valsts tēla iniciatīvas grupā iesaistījās arī Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

"Ar misiju "Jūra 2030″ Latvija starptautiski iestājas par tīra ūdens pieejamību katram pasaules iedzīvotājam. Tā ir ziņa, ko vēlamies nodot pasaulei. To iespējams sasniegt, attīstot jaunu ekonomiku, kas atjauno dabisku tīra ūdens aprites sistēmu. Lai īstenotu tīra ūdens misiju, jaunā ekonomika un pārvaldes modelis tiks veidots lokāli – Baltijas jūras reģionā. Šāda pieeja palīdzēs radīt priekšnoteikumus, lai nodrošinātu iespēju attīrīt piesārņotāko un apdraudētāko jūru pasaulē," skaidroja LIAA.

Aģentūrā pauda, lai misija realizētos, jāizstrādā efektīvs pārvaldības modelis jeb navigācijas centrs, ilgtermiņa ieguldījumu instrumenti un platforma dažādu jaunu iniciatīvu attīstībai. Ilgtermiņa ieguldījumu instrumentu izstrādē plānots piesaistīt Latvijas un starptautiskos pensiju fondus, kuri ir gatavi ieguldīt projektos ar atmaksāšanās laiku vairākās desmitgadēs.

Darbu pie vienota valsts tēla izstrādes LIAA sāka 2020.gada nogalē, bet 2021.gada jūnijā LIAA struktūrā iekļāvās arī Latvijas institūts, tādā veidā konsolidējot valsts pārvaldes institūcijas vienotu mērķu sasniegšanai. Valsts tēla saturs tiek balstīts atziņās no 116 viedokļu līderu dizaina domāšanas procesa darba. Trīs gadu periodā, investējot valsts tēla veidošanas kampaņā četrus miljonus eiro, plānots papildu jau esošajam investīciju plānam piesaistīt 128 miljonus eiro un izveidot 4500 jaunas darba vietas.

Ekonomikas ministrs norādīja, ka valsts tēla veidošana ir iespēja radīt uz vērtībām balstītu stāstu, kas dos izrāvienu ekonomikā un inovācijās. "Tam ir jākalpo kā instrumentam, kas veicinās Latvijas tautsaimniecības viedās reindustrializācijas attīstību – paplašinot sadarbības tirgu ģeogrāfiju, ražojot un piedāvājot globāli pieprasītus produktus, veidojot jaunas sadarbības dažādās nozarēs, ceļot konkurētspēju un nodrošinot kopīgo labklājību," uzsvēra Vitenbergs.

Savukārt LIAA direktors Kaspars Rožkalns piebilda, ka valsts tēls ir tas, ko mēs darām, tādēļ šoreiz Latvijas stāsts veidos uz konkrētu piemēru bāzes, kas palīdzēs uzskatāmi parādīt, kā ar savu rīcību un dažādām iniciatīvām Latvija var piedāvāt risinājumus, kuri palīdz ne tikai pašiem, bet risina arī globāli nozīmīgus jautājumus.

"Lai pasaule mūs sadzirdētu, primāri ir jādomā par to, ko mēs varam dot citiem un kur mēs varam būt piemērs. Viena no mūsu priekšrocībām ir tā, ka spējam paveikt sarežģītas lietas ātri un kvalitatīvi, pieņemt dažādus izaicinājumus un kļūt par inovāciju platformu. Domājot globāli, rīkosimies lokāli, dodot iespēju jaunam izrāvienam Latvijas uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā," pauda LIAA direktors.

Viņš piebilda, ka misija "Jūra 2030" ir kopīgs izaicinājums, kurš iet kopsolī gan ar Eiropas Savienības "zaļo kursu", gan Latvijas tautsaimniecības reindustrializācijas plānu.