Levits: Zemgala mūža darbu Latvijai raksturo pienākuma apziņa un kalpojums

Levits atzīmēja, ka Latvijas valsti izsapņoja, pasludināja un veidoja daudzi, bet starp viņiem Zemgala loma ir īpaša. Tieši viņam bija lemts vadīt Latvijas Republikas proklamēšanas aktu 1918.gada 18.novembrī. Kā sēdes vadītājs viņš pēc Latvijas Tautas padomes organizēšanās protokola nolasīšanas arī paziņoja, ka Latvijas Tautas padome ir pārņēmusi suverēno varu Latvijā un jaunā valsts ir tapusi.

Prezidents norādīja, ka tūlīt pēc valsts proklamēšanas – tajā pašā dienā – Zemgals kopā ar Ministru prezidentu Kārli Ulmani parakstīja Uzsaukumu Latvijas pilsoņiem. Visi valsts pirmās personas minētie akti, un papildus vēl iepriekšējās dienas vakarā pieņemtā Latvijas Tautas padomes platforma veidoja Latvijas pirmo pagaidu konstitūciju, ko pēc tam 1920.gadā nomainīja otrā pagaidu konstitūcija līdz brīdim, kad 1922.gadā stājās spēkā Latvijas Republikas Satversme, kas darbojas vēl šodien.

"Šajos konstitucionālajos aktos, ko līdzveidoja un parakstīja Zemgals, ir atspoguļota mūsu valsts un tiesiskās sistēmas pamatnorma – Latvijas Tautas padomes paustā Latvijas tautas valstsgriba Latvijai būt neatkarīgai, demokrātiski republikāniskai valstij latviešu etnogrāfiskajās robežās, ietverot latviski nacionālas valsts principu," sacīja Valsts prezidents, norādot, ka tam atbilstoši ir veidota Satversme, kuras pirmo gadsimtu svinēsim jau nākamgad, un visa valsts iekārta. Turklāt prezidents arī uzsvēra, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika, tā ir tiesiska un nacionāla valsts, kurā suverēnā vara pieder Latvijas tautai.

Valsts prezidents akcentēja, ka mums ir sekmīga un stipra demokrātija, savukārt par to, cik tā ir sekmīga un stipra, vienmēr jālūkojas kontekstā. Ja apskata pirmo neatkarības periodu 20. un 30.gados, var redzēt, ka Latvijā demokrātija noturējās vēl ļoti ilgi, kamēr lielākajā daļā Eiropas valstu demokrātija jau bija norietējusi. Pēc Levita paustā, par spīti visiem nelabvēļiem, var uzskatīt, ka mūsu demokrātija ir stipra, un mēs varam lepoties ar mūsu demokrātiem gan toreiz, valsts dibināšanas un nostiprināšanas laikā, gan šodien, atceroties neatkarības un Satversmes atjaunotājus pirms 30 gadiem.

Valsts prezidents vērsa uzmanību, ka jau starpkaru periodā veidojās viena no Latvijas demokrātijas un arī Rīgas pils tradīcijām – atcerēties un godināt pirmo Valsts prezidentu Jāni Čaksti. Viņa ieskatā, Čakste ir kļuvis par vienu no Latvijas valstiskuma un demokrātijas lielākajiem simboliem. Turklāt kā pirmais viņš iedzīvināja demokrātiskās tradīcijas un veidoja mūsu sabiedrības demokrātisko identitāti.

"Tomēr demokrātija nav dzīva un stipra tikai ar viena cilvēka spēkiem un piemēru vien. Gan toreiz, Čakstes un Zemgala laikos, gan arī mūsdienās mēs redzam, ka demokrātija var ātri sabrukt un neizdoties, ja pirmajam prezidentam – demokrātam – neseko nākamie demokrāti, vai tieši pretēji – valsts vadītāju amatos nonāk autokrāti vai populisti, kuriem demokrātijas vērtības ir svešas," sacīja Valsts prezidents.

Valsts pirmā persona uzsvēra, ka tieši tāpēc mums šodien ir svarīgi atcerēties arī otro Valsts prezidentu, kurš šķietami vienkārši turpināja Čakstes iesākto un sekoja viņa paraugam. Taču, kas ir principiāli svarīgi, tieši Zemgals ar savām vērtībām un pasaules skatījumu kļuva par otro Valsts prezidentu. Levits norādīja, ka katrai jaunai demokrātijai ir izšķiroši svarīgi ne tikai tie pirmie, bet arī otrie un trešie Valsts prezidenti, kuri liktos pamatus nostiprina un ikdienas rutīnas darbā turpina veidot un attīstīt valsti un demokrātiju, veidot tradīciju.

"Savā runā Saeimā 2019. gada 8. jūlijā pēc svinīgā solījuma došanas es atskatījos uz saviem priekštečiem Valsts prezidenta amatā. Esmu priecīgs, ka šodien divi no viņiem ir klāt. Par Zemgalu es toreiz teicu un varu šodien atkārtot, ka augstu vērtēju viņa pieticību un pazemību, kalpojot Latvijai valsts augstākajos amatos," sacīja Levits.

Viņš akcentēja, ka mēs esam Zemgalam pateicīgi par paveikto Latvijas Republikas proklamēšanā un Latvijas Tautas padomes vadībā. Latvijas Tautas padome ir mūsu pirmais parlaments, un to vadīja tieši Zemgals. Tautas padomi pirms Latvijas valsts proklamēšanas, gan arī pirmajā pusgadā pēc proklamēšanas, viņš vadīja parlamentu, kāds tas toreiz bija, līdz 1922. gadā kā parlaments nostiprinājās Saeima, skaidroja Levits.

"Mēs atceramies viņa atstātās pēdas Valsts prezidenta amatā, neatgriezeniski attīstot demokrātisku prezidenta institūciju, un piekrišanu kandidēt par Valsts prezidentu tikai tad, kad Saeima ilgstoši nespēja ievēlēt jaunu prezidentu pēc Čakstes nāves, kas jau sāka iezīmēt valstī politisku krīzi. Arī pēc prezidentūras viņš turpināja politisko un sabiedrisko darbību. Vēl pārāk maz novērtēta ir arī viņa uzņemšanās kļūt par finanšu ministru pēc viņa Valsts prezidenta pilnvaru beigām Marģera Skujenieka kabinetā. Tas bija laikā, kad Latviju skāra pasaules ekonomiskā krīze," atzīmēja prezidents.

Viņa ieskatā, sabiedrības apziņā maz apzināta ir arī Zemgala loma Rīgas pilsētas attīstībā. Viņš aicināja atcerēties, ka Zemgals ir bijis Rīgas pilsētas mērs no 1918. līdz 1920.gadam. Viņš ieņēma šo amatu laikā, kad Latvijas galvaspilsēta strauji attīstījās un atkopās pēc Pirmā pasaules kara. Arī šis moments, pēc prezidenta paustā, Zemgala biogrāfijā ir pienācīgi jānovērtē. Turklāt viņš bija pirmais latvietis, kurš 700 gadus pēc Rīgas dibināšanas kļuva par Rīgas pilsētas galvu.

Levits atzīmēja, ka Zemgala vārds viņam asociējas ar divām lietām – pirmkārt, uzticība Satversmei un Satversmes sargāšana ar visām Valsts prezidentam piešķirtajām pilnvarām pat tad, ja Satversmi grasās neievērot Saeimas vairākums, starp kuriem arī tādi, kuri paši Satversmi rakstījuši un pieņēmuši. Otrkārt, viņa aktīvā sabiedriskā un politiskā darbība, rūpējoties par jauno Latvijas valsti un tās demokrātiju. Valsts prezidents uzsvēra, ka Satversme prasa no katra pilsoņa atbildību par Latviju un demokrātisku līdzdalību valstslietās. Levita ieskatā, Zemgals šajā ziņā mums visiem ir paraugs.

Runas noslēgumā Valsts prezidents pateicās visiem, kuri atsaucās aicinājumam un līdzdarbojās, lai šodien ar dažādiem pasākumiem varētu atzīmēt Zemgala 150 gadu jubileju.