Lielupē turpinās ledus iešana; plašus plūdus pašvaldība neparedz

Lielupes ledus iešana un tā sablīvējumi šobrīd Jelgavai plūdu draudus neradot. Pašvaldībai gan bažas par mazajām upēm.

Lielupē pie Staļģenes tilta, kas ledus iešanas laikā ir kritiskā vieta, otrdien bija mierīgi. Šeit ledus jau izgājis. Palikuši vien ledus krautņi gar krastiem visā upes garumā. Pie Lielupes dzīvojošā Aija stāsta, tik lielu ledus iešanu nav pieredzējusi gadiem. Taču uztraukuma nav bijis, jo jau paredzējusi, ka šogad šeit plūdu draudu īpašumam nebūs.

"Pirmais, kas notiek, kad tam nav, kur iet, un aizsprūst pie tilta, tas iet pāri. Tad tie lauki visi kā jūra, visi tādi applūduši. Šogad straumīte bija smuka, bet ātri izgāja un nekādas problēmas īsti nesagādāja," stāsta Aija.

Arī Jaunsvirlaukas pagasta vadītāja uzsver, šogad viss ledus aizgājis mierīgi. Neviena pagastā dzīvojošā saimniecība vismaz šobrīd palos cietusi nav. Plašā teritorijā applūdušas vien Lielupes palieņu pļavas.

Jaunsvirlaukas pagasta pārvaldes vadītāja Iveta Strēlniece norāda: "Ledus Lielupē izgāja no svētdienas, tātad trīs dienu laikā un samērā mierīgi. Ūdens līmenim vienmērīgi ceļoties un izejot ledum. Plūdu draudi mums ir aptuveni 17 mājām, bet šogad nekāda kaitējuma mājām nav. Plūdi ir nodarījuši tikai savu labo darbu, ir iztīrīta upes gultne un krasti no apauguma."

Otrdien ledus krāvumi jau sasniedza Jelgavas pilsētas teritoriju, sasprūstot gan pie Lielupes, gan blakus esošās Driksas upes tiltiem. Šādu neierastu skatu aplūkot devās daudzi vietējie iedzīvotāji, jo vižņi pilsētā nav redzēti jau gadiem.

"Bijām aizbraukuši uz citām vietām paskatīties, redzējām video par Driksu, blakus upi, un gribam redzēt, kā tas izskatās dzīvē. Ir forši. Dažiem, protams, nav forši, kam applūst zeme, bet mums ir forši," stāstā vietējais iedzīvotājs Ivars.

Kamēr iedzīvotāji bauda skatus, pašvaldība nepārtraukti seko līdzi Lielupes ūdens līmenim. Pēdējās diennakts laikā pilsētā tas cēlies par vairāk nekā 60 centimetriem. Pašvaldībā gan uzsver, – zemāko vietu applūšanas risks ir tad, ja ūdens līmenis Lielupē paaugstinās līdz 2,6 metriem. Patlaban tas ir tikai ap pusotru.

"Tas nav kritiski, taču modriem ir jābūt. Civilās aizsardzības komisijas sasaukšanas līmenis mums ir noteikti divi metri. Šie vižņi, veidojot tā saucamo pudeles kaklu, ledus sastrēgumus, var strauji pacelt ūdens līmeni. Mums ir tāda Siera muižas apdzīvota vieta, kur šie plūdi var rasties un kādu mājsaimniecību ietekmēt," stāsta Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centra vadītājs Gints Reinsons.

Problēmas gan pašvaldībai jau šobrīd rada Lielupes baseina mazākas upes. Piemēram, ierasti nelielā Svēte šeit jau pārgājusi pāri krastiem un applūdinājusi ne tikai palienes pļavas, bet arī atsevišķus ceļu posmus, kuri tagad šķērsojami vien ar gumijas zābakiem.

Svēte palos applūst teju ik gadu, tiklīdz ūdens līmenis sasniedz 1,2 metru atzīmi. Taču šobrīd tas jau pārsniedzis 1,6 metrus. Upe atsevišķās vietās tagad vairāk atgādina aizaugušu ezeru, kura ūdens jau smeļas arī atsevišķu māju pagalmos.

"Tieši Svētes upes baseins mums ir tas vājākais posms, kur jau pagājušajā diennaktī uz operatīvās informācijas atbalsta tālruni tika saņemti ļoti daudzi zvani par to, ka ir bažas, kas notiek un ko lietas labā darīt. Jā, tur ir mājsaimniecības, kurās jau šobrīd sētā ir ūdens," stāsta Reinsons.

Pašvaldībā akcentē, ar iedzīvotājiem applūšanas riska teritorijās esot izrunāta aktuālā situācija, kā arī kārtība, kā rīkoties, ja plūdu draudu dēļ nepieciešama evakuēšanās.