Limbažos nojauc pieminekli padomju jūrniekiem; Krievija sašutusi!

Piemiņas vieta pie Limbažu ģimnāzijas tika ierīkota 1974 gadā. Toreiz tika nolemts uzstādīt piemiņas akmeni 26 padomju jūrniekiem, kuri 1941.gada 4.jūlijā Limbažos gāja bojā cīņā pret nacionālistiem. Tagad piemiņas akmens kļuvis bīstams bērnu dzīvībai, tāpēc pieņemts lēmums to likvidēt.

"Tas neatbilst mūsu laika garam, ja mēs pie skolas turam šādu akmeni, kurš sākot no Latvijas neatkarības atjaunošanas nav pienācīgi uzturēts, viņa tehniskais stāvoklis bija kritisks, pamatne drupa laukā, dzelzbetons bija izsalis, un viņš kļuva apkārtējiem bīstams," lēmumu skaidro biedrības Daugavas Vanagi Latvijā Limbažu nodaļas priekšsēdētājs Gunārs Grīnbergs.

Video: pieminekļa nojaukšana

Pirms gada, vietējie Daugavas vanagu aktīvisti vērsās pašvaldībā ar priekšlikumu šo akmeni demontēt un apkārtni sakopt. Pašvaldība šo lūgumu atbalstīja. "Pagājušā gada augustā konceptuāli, vienbalsīgi tika nobalsots par pašvaldības atbalstu šī projekta virzībai," norāda skaidro Limbažu novada domes deputāts Gundars Plešs. Šonedēļ, zinības dienas priekšvakarā, piemiņas vietas demontāžas darbi tika pabeigti.

Par pieminekli padomju jūrniekiem līdzās Limbažu ģimnāzijai šodien liecina vien svaigi nolīdzināts zemes pleķītis. Nākotnē šeit sliesies pamatīgs masts – 18 metru augstumā, kura galā plīvos Latvijas karogs.

Piemiņas vietas likvidēšana izsaukusi Krievijas sašutumu, kas Latvijai iesniegusi protesta notu, atsaucoties uz 1994. gadā noslēgto starpvalstu vienošanos, kas Latvijas pusei noteic pienākumu nodrošināt padomju laikā celto pieminekļu sakopšanu un saglabāšanu.

Latvijas Ārlietu ministrija situāciju pagaidām nekomentē, bet paši limbažnieki nojaukto pieminekli sauc par propogandas objektu, jo tu neviens neesot apglabāts. "Ķezberkalniņš – šeit ir padomju armijas kritušo karavīru apbedīšanas vieta, šeit ir apbedīti arī tie jūrnieki, par ko mēs tagad runājam," norāda Gunārs Grīnbergs.

Arhīva materiālos esot minēts, ka jūrnieki, kuriem uzslieta piemiņas vieta, nav viss nekādi varoņi, jo 1941. gada vasarā, sākoties karam starp PSRS un Vāciju, atkāpās Krievijas virzienā un nonākot Limbažos sāka nodarboties ar marodierismu un vietējo iedzīvotāju slepkavošanu.
"No šiem formējumiem bija arī karavīri, kuri nodarbojās pilsētā ar marodierismu, tika noslepkavoti septiņi vietējie iedzīvotāji, tai skaitā nodokļu inspektors, vīrs un sieva, viens, kas atnācis ciemos un vēl trīs cilvēki nezināmu iemeslu dēļ," atklāj Gunārs Grīnbergs. Neraugoties uz viennozīmīgu iedzīvotāju atbalstu, Daugavas Vanagu pārstāvis atzīst, ka realizējot projektu uz viņu izdarīts spiediens.

Lai sakopto teritoriju izgaismotu un ieklātu gājēju celiņu, Daugavas vanagu Limbažu nodaļa cer uz iedzīvotāju ziedojumiem.

Video