"Maikls", "Florence", "Villa" – kādēļ vētrām tiek doti cilvēku vārdi?

Septembra vidū ASV dienvidaustrumu štatus skāra par briesmoni dēvētā viesuļvētra "Florence". Lai pasargātos no tās, no Dienvidkarolīnas, Ziemeļkarolīnas un Virdžīnijas štata evakuēti aptuveni divi miljoni iedzīvotāju. Šī viesuļvētra aiz sevis atstāja milzu postījumus un laupīja vairāk nekā 30 cilvēku dzīvību. 

Savukārt oktobra sākumā ASV Floridas štatu sasniedza pēdējo desmitgažu spēcīgākā viesuļvētra "Maikls". Arī šī vētra laupīja cilvēku dzīvības un nodarīja lielus postījumus – applūdušas pilsētu ielas, sagrautas mājas, nolauztus kokus.

Savukārt, kā ziņo ārvalstu mediji, pirmdien, 22. oktobrī, Meksikas Klusā okeāna piekrastei tuvojas ceturtās kategorijas viesuļvētra "Villa". Pēc "CBS News" sniegtās informācija, gaidāmā vētra ir īpaši bīstama un var radīt draudus cilvēku dzīvībai. Meksikas valdība daudzviet piekrastē izsludinājusi trauksmi.

Šīm un arī citām vētrām kopīgs ir ne tikai to spēks un posts, ko tās atstāj aiz sevis, bet arī nosaukums. Visām doti skanīgi vārdi. Lai noskaidrotu, kādēļ viesuļvētras tiek apveltītas ar dažnedažādiem cilvēku vārdiem, Skaties.lv vērsās pie Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC).

Kā pastāstīja LVĢMC klimatologs Edgars Maļinovskis, vārdu došanas tradīcija aizsākusies 50. gados – sākotnēji gan vētrām doti sieviešu vārdi, taču vēlāk, – lai būtu dzimumu vienlīdzība, vētrām sāka piešķirt arī vīriešu vārdus.

"Cilvēku vārdus piešķir tādēļ, lai varētu efektīvāk brīdināt cilvēkus par gaidāmajām briesmām. Iepriekš vētru nosaukumi tika atlasīti pēc ģeogrāfiskā platuma un garuma. Taču, ja vairākās netālās vietās vienlaicīgi ir vētra, tad var būt neliels sajukums, un tikt nodota neprecīza informācija. Tādēļ izveidotas sistēmas, kas dod cilvēku vārdus, jo tos psiholoģiski ir vieglāk atcerēties," stāsta Maļinovskis.

Pasaulē darbojas vairākas sistēmas, pēc kurām vētrām tiek piešķirti vārdi. Piemēram, viesuļvētrām Ziemeļatlantijas okeāna reģionā nosaukumus dod ASV meteoroloģijas centrs kopā ar Pasaules meteoroloģijas organizāciju. Šim reģionam kopumā ir izveidoti seši saraksti ar vārdiem, kas gadu no gada secīgi mainās. Piemēram, šā gada vārdu saraksts atkal tiks lietots 2024. gadā. Taču, – ja viesuļvētra izrādījusies īpaši spēcīga un palikusi cilvēkiem atmiņā ar sevišķi lieliem postījumiem, tās vārds tiek izņemts no saraksta un aizvietots ar citu. Ar vētru vārdu sarakstiem var iepazīties šeit. 

"Piemēram, no saraksta izņemts vārds Katrīna. Šī vētra visiem palikusi atmiņā ar postījumiem, ko tā nodarīja 2005. gadā. Līdzīgi ir ar pērn notikušo "Irmu" un "Hārviju". Šie vārdi vētrām vairs netiks doti aiz cieņas pret upuriem," bilst Maļinovskis.

Kā vētrām dod vārdus Eiropā?

Latvijā vētrām vārdus dod reti, iemesls tam esot vienkāršs – pie mums viesojas maz stihisko vētru, lai radītu atsevišķu sistēmu.

"Latvijā bieži izmanto sistēmu, kas tiek izmantota arī Vācijā. Tur Berlīnes Brīvās universitātes Meteoroloģijas centra jau kopš 50. gadiem dod nosaukumus visām vētrām, bet arī cikloniem un anticikloniem. Interesanti, ka viņi vienu gadu visiem cikloniem dod sieviešu vārdus un anticikloniem vīriešu vārdus, pēc tam nākamajā gadā ir otrādāk – cikloni tiek saukti vīriešu vārdos un anticikloni sieviešu vārdos," stāsta Maļinovskis.

Atšķirībā no ASV un citiem reģioniem, kur vārdi tiek piešķirti pēc iepriekš izveidota saraksta, Vācijā ikvienam par ziedojumiem ir iespējams nosaukt vētru savā vārdā.

Kā atklāj Maļinovskis, Eiropā vētrām vārdus piešķir arī Lielbritānijas meteoroloģijas dienesti, neaudz adaptējot sistēmu, kas domāta Atlantijas okeāna ziemeļu puslodes daļai.

"Viņiem arī ir saraksts ar cilvēku vārdiem alfabētiskā secībā, bet viņi dod vārdus tikai tiem cikloniem, kuru dēļ tiek izsludināti brīdinājumi," skaidro Maļinovskis.