"Maxima Latvija" bijušos darbiniekus notiesā par kukuļa pieprasīšanu no pārtikas ražotāja
Tiesa piespriedusi nosacītu cietumsodu un naudas sodus mazumtirgotāja SIA "Maxima Latvija" bijušajiem darbiniekiem par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu no kāda pārtikas ražotāja un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Spriedums ir stājies spēkā. Aģentūra LETA noskaidroja, ka lietā par vainīgiem atzīts bijušais "Maxima Latvija" preču kategoriju grupas vadītājs Jānis Šēnfelds, kā arī Aleksandrs Ivanovs un Jevgenijs Žernovs.
Godprātīga un caurspīdīga uzņēmējdarbība ir "Maxima Latvija" pamatvērtība, un mums ir nulles tolerance attiecībā pret negodprātīgu rīcību. "Maxima Latvija" ir izstrādāta gan partneru sadarbības politika, gan arī korupcijas novēršanas politika ar mērķi nodrošināt godprātīgu, abpusējām biznesa interesēm atbilstošu sadarbības praksi ar partneriem, piegādātājiem un citām iesaistītajām pusēm. Pirms vairāk nekā 6 gadiem "Maxima Latvija" radās aizdomas par kāda darbinieka negodprātīgu rīcību. Mēs nekavējoties informējām Valsts policiju, kas uzsāka lietas izmeklēšanu. Visa procesa gaitā mēs cieši sadarbojāmies ar tiesībsargājošajām iestādēm lietas izmeklēšanā. Esam pateicīgi visām iesaistītajām pusēm par šīs lietas atrisinājumu un vainīgo saukšanas pie atbildības.
Rīgas rajona tiesas spriedums liecina, ka sākumā Šēnfelds darbojās viens, bet vēlāk naudu no SIA "Ikšķiles delikateses food" darbinieka pieprasīja jau personu grupa, iepriekš vienojoties par lomu sadali.
Starp "Maxima Latvia" un gaļas pārstrādes uzņēmumu "Ikšķiles delikateses food" 2014. gada 1. augustā tika noslēgts līgums par "Ikšķiles delikateses food" ražotās produkcijas piegādi uz "Maxima Latvija" tirdzniecības vietām.
"Maxima Latvija" darbinieks Šēnfelds saskaņā ar darba līgumu veica sarunas ar piegādātajiem un slēdza līgumus par preču iepirkšanu, noteica iegādājamo preču daudzumu, kā arī bija atbildīgs par starp "Maxima Latvija" un piegādātajiem noslēgto līgumu koordinācijas jautājumiem.
Izmantojot šo apstākli, "Maxima Latvija" darbinieks pēc līguma noslēgšanas ar "Ikšķiles delikateses food" prettiesiski pieprasīja no uzņēmuma pārstāvja mantiska rakstura labumu, kas nebija paredzēts līgumā.
Viņš pieprasīja naudas maksājumus 4% apmērā no piegādāto preču apgrozījuma un piedraudēja, ka nemaksāšanas gadījumā preces uz "Maxima Latvija" veikaliem turpmāk netiks pasūtītas un esošais līgums tiks lauzts.
Vēlāk Šenfelds darbu uzņēmumā beidza, bet kopā ar Ivanovu turpināja saņemt pieprasītos naudas līdzekļus.
Ivanovs notiesāts arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu 24 587 eiro apmērā. Proti, nolūkā maskēt šo finanšu līdzekļu raksturu un patieso izcelsmi, viņš pārvērta tos citās vērtībās – ieguldīja dārza mājas un pirts ēkas būvniecībā, norēķinoties skaidrā naudā ar strādniekiem par padarīto darbu un celtniecībai paredzētajiem materiāliem.
Pirmās instances tiesa Ivanovam piesprieda naudas sodu 7500 eiro apmērā un nosacītu cietumsodu uz trīs gadiem un sešiem mēnešiem, Šēnfeldam – naudas sodu 6000 eiro apmērā, bet Ženovam – naudas sodu 3500 eiro apmēra.
Rīgas apgabaltiesa 16. janvārī atstāja Rīgas rajona tiesas spriedumu negrozītu, bet Augstākā tiesa 19.jūlijā atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, līdz ar ko pirmās instances spriedums ir stājies spēkā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
