Mazs cinītis gāž lielu vezumu jeb kā Baltijas valstis aizsāka Pasaules talkas kustību
Viens no lielākajiem pasaules notikumiem apkārtējās vides sakārtošanā ir Pasaules talka. Tajā ik gadu piedalās miljoniem cilvēku visā pasaulē. Taču ne visiem ir zināms, kā šī kustībā aizsākās un kāda ir Pasaules talkas nozīme šodien. Izlasot šo rakstu, gūsi vistiešāko priekšstatu tam, kā mazs cinītis var gāzt lielu vezumu.
Ideja, no kuras iedvesmojās visa pasaule, radās Igaunijā
Par Pasaules talkas idejas autoriem tiek uzskatīti igauņi, kuri 2008. gadā aizsāka talkošanas kustību Baltijā, organizējot valsts mēroga talku. Tajā pašā gadā pirmās talkas tika organizētas ar Lietuvā un Latvijā. Latvijā pirmajā talkā piedalījās aptuveni 50 tūkstoši cilvēku.
Lielās talkas idejas autore Latvijā ir rakstniece Anna Žīgure, bet pati ideja aizgūta no igauņiem, kas vides sakopšanu visas valsts mērogā pirmoreiz rīkoja 2008. gada 3. maijā. Visas trīs Baltijas valstis 2008. gadā ar talku savā zemē aicināja cilvēkus sniegt dāvanu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas 90. gadskārtā, sakopjot zemi.
Ar šīm pirmajām visas valsts mēroga talkām un lielo sabiedrības atbalstu šai idejai Baltijas valstīs aizsākās arī Igaunijas koordinēta starptautiska kustība "Let`s Do it world!", kas 2018. gada 15. septembrī rīkoja pirmo Pasaules talku, kurā piedalījās 18 miljoni 158 pasaules valstu iedzīvotāju.
2019. gadā Pasaules talkas piedalījās jau vairāk nekā 21 miljons cilvēku, savukārt 2020. gadā, pasaulei cīnoties ar Covid-19 pandēmiju, dalībnieku skaits bija mazāks, tomēr joprojām iespaidīgs – vairāk nekā 11 miljoni cilvēku.
Tas, cik daudz talcinieku piedalīsies Pasaules talkā šodien, ir atkarīgs no mums pašiem, tāpēc atceries, ka 2021. gada Pasaules talka notiek 18. septembrī.
Šodien Pasaules talkā dienas laikā pasaule tiek atbrīvota no rekordliela atkritumu daudzuma
Lielā talka kopš tās pirmsākumiem ir attīstījusies galvu reibinošā ātrumā ne tikai talcinieku skaita ziņā, bet arī savākto atkritumu apjoma ziņā.
Jau pašā pirmajā Pasaules talkā tika savākti vairāk nekā 88 tūkstoši tonnu atkritumu. Gadu vēlāk, 2019. gadā, palielinoties globālajam talcinieku skaitam, tika savākti jau vairāk nekā 100 tūkstoši tonnu atkritumu.
2020. gads, pasaulē valdot Covid-19 pandēmijai, bija sarežģīts arī Pasaules talkas kustībai, taču daudzviet tika rasti veidi šo notikumu īstenot un, piedaloties aptuveni 11 miljoniem talcinieku, visā pasaulē tika savākti vairāk nekā 43 tūkstoši tonnu atkritumu.
Pasaules talka šogad notiek 18. septembrī. Piedalies!
Kā jau minēts, šogad Pasaules talka notiek 18. septembrī un tā ir ceturtā pēc kārtas.
Arī šogad, kamēr visa pasaule talkos, Latvija kopējā kustībā piedalīsies ar koku stādīšanu. Ideja par koku stādīšanu Pasaules talkas dienā skaidrojama ar to, ka Latvijā tradicionāli vidi sakārtojam jau pavasarī, piedaloties Vislatvijas vides un dabas sakopšanas darbus pavasara Lielajā talkā. Līdz ar to rudenī uzsvars tiek likts uz apzaļumošanas darbiem.
Pasaules talkas moto mūsu valstī šogad ir "Visi kopā un katrs atsevišķi – par zaļu Latviju!".
Ikviens tiek aicināts organizēt kolektīvus koku stādīšanas pasākumus un mēnesi pirms Pasaules talkas pieteikt savu koku stādīšanas vietu Laimes koku kartē.
Nevēlies stādīt kokus, bet vēlies vākt atkritumus? Uz priekšu!
Tas, ka Latvija Pasaules talkā piedalās ar koku stādīšanu, it nemaz nenozīmē, ka Pasaules talkas laikā nedrīkst vākt atkritumus. Ikviens, kurš šā gada pavasara talkā nevarēja piedalīties un kāds Latvijas stūrītis ir palicis bez ievērības, savu labiekārtošanas vai atkritumu vākšanas talku var pieteikt šeit.
Ja tev nepieciešama papildu informācija, to pavisam noteikti atradīsi vietnē talkas.lv.
Tiekamies talkās jau 18. septembrī!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
