Migrantu stāsts: Cilvēki gatavi kaut 100 reižu doties "ceļojumā", kas var nogalināt

Četrgadīgais Azhi klupdams staigā pa pagaidu migrantu centru uz Polijas – Baltkrievijas robežas. Viņš saķer mātes roku, kas palīdz nepakrist. Pēc tam rūpīgi pabāž kājas zem saziedoto segu kaudzes. Virs viņiem tiek uzstādīts metāla jumts.

Azhi smaida ar plati ieplestām acīm, neskatoties uz to, ka puisēna abas kājas ir iešinētas. Ir grūti noprast, ka vien pirms dažām dienām zēna ģimene sastapās ar nāves rēgu.

"Mēs gribam doties uz Vāciju, kur Azhi varētu saņemt operāciju. Ārti norādīja, ka viņam tā jāveic līdz piecu gadu vecumam," stāsta Azhi mamma, kura ir 28 gadus veca.

Azhi ģimene bija viena starp tūkstošiem migrantu, kuri mēģināja no Baltkrievijas iekļūt Polijā, cerot, ka viņiem tiks piešķirts patvērums Eiropas Savienībā (ES).

Pēc vairākās aukstām dienām Baltkrievijas mežā, kur, kā norāda paši migranti, viņi tikuši pakļauti fiziskam teroram no baltkrievu puses, kā arī pārtikas trūkumam, ģimene tā arī nav tikusi pāri robežai.

"Ceļojuma" laikā daži cilvēki zaudēja dzīvību un tūkstošiem tika ieslodzīti necilvēcīgos apstākļos. Azhi un viņa vecākiem palaimējās nenokļūt par šo apstākļu upuriem.

Pāris dienas vēlāk ģimene ar repatriācijas reisu atgriezās dzimtajā Erbīlā, kas ir Irākas Kurdistānas auronomā reģiona administratīvais centrs. Viņi jau plāno nākamo iespējamo ceļu uz Eiropu.

"Irākā manam dēlam nav nākotnes. Centieni iekļūt Eiropā ir tikai Azhi dēļ. Manam bērnam vajag nākotni," norāda puisēna tēvs.

Izmisuma pilnais cikls, kas nebeidzas

Runas par emigrāciju Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā nebeidzas. Lai arī lielākajā daļā reģiona konfliktu zonās lielgabalu trokšņi ir pierimuši, liela daļa likstu joprojām eksistē. Vardarbība, kas reiz piemeklēja četras valstis – Sīriju, Lībiju, Jemenu un Irāku – ir atstājušas negatīvu ietekmi uz ekonomiku. Daudzas vietējās ekonomikas stagnē gan Covid-19 pandēmijas dēļ, gan bēgļu politikas, gan kopējās politiskās nestabilitātes dēļ.

Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģiona (MENA) korupcija tiek uzskatīta par galveno problēmas virzītājspēku, papildus jau tā satraucošajai ģeopolitiskajai turbulencei. Nesen veiktā pētījumā atklājies, ka katrs otrais arābu jaunietis apsver emigrāciju.

Šī problēma visakūtākā ir tieši pēckonflikta zonās, kas saistītas ar ekonomisko depresiju un korupciju. Pēc ANO datiem Sīrijā nabadzības līmenis šobrīd ir aptuveni 90%, salīdzinot ar aptuveni 50-60% 2019.gadā. Trūkumcietēju skaits palielinājies no 7,9 miljoniem 2019.gadā līdz 12 miljoniem 2020.gadā.

"Šeit mēs runājam par cilvēkiem, kuriem ir ienākumi no viena vai diviem slikti apmaksātiem darbiem. Tie ir cilvēki, kuri nespēj nodrošināt sev pavisam elementāras lietas, piemēram pārtiku," norāda ANO Attīstības programmas pārstāve Sīrijā Ramla Khalidi.

98% cilvēki pārtiku ir norādījuši kā savus lielākos izdevumus. Svaigi augļi un dārzeņi ir kļuvuši par luksusa preci, un cilvēki neiekļauj savās maltītēs arī gaļas produktus.

Sīrijas politiskais režīms jau ilgstoši tiek apsūdzēts kara apstākļu radīšanā un noziegumu izdarīšanā pret cilvēci, ieskaitot ķīmisko ieroču pielietošanu pret civiliedzīvotājiem. Desmitiem tūkstošu politiski ieslodzīto ir miruši pēc tam, kad saskārušies ar ekstremālu spīdzināšanu.

Bet ne tikai Bašāra al Asada kontrolētās teritorijas ssaskras ar ekonomiskajiem izaicinājumiem. Arī Kurdu kontrolētās teritorijas cieš no ekonomiskās lejupslīdes.

Slimnīcas, skolas, rūpnīcas ir zaudējušas kvalificētu darba spēku, jo cilvēki cenšas bēgt uz citām valstīm, riskējot ar savu dzīvību.

Khalidi norāda, ka gadu no gada finansējums tiek palielināts, bet pieaug arī vajadzība pēc humanitārās palīdzības. Viņa uzskata, ka ir nepieciešams mainīt modeli: "Mums ir jāsamazina humanitārā atkarība un vairāk līdzekļu jākoncentrē uz agrīnu atveseļošanos un noturības stiprināšanu.

Azhi vecāki domā, ka likumīgi ceļi, kā iekļūt Eiropā, ir aizvērti uz visiem laikiem. Azhi tēvs ir īpašumu aģentūras menedžeris, bet māte ir inženiere. Viņi 2021.gada sākumā pieteicās vīzai Francijas vēstniecībā, bet tā arī atbildi nesaņēma.

"Erbīla ir labākā vieta pasaulē. Mums ir laba automašīna, labas drēbes, bet šis viss ir Azhi dēļ. Mēs jau esam veikuši trīs operācijas šeit, bet neesam saņēmuši nekādus rezultātus. Problēma ir tajā, ka ārsti no mums iekasē naudu, bet nav veikuši pat 5% uzlabojumus," norāda Azhi tēvs.

"Ja jūs man liktu riskēt ar savu dzīvību 100 reižu, lai iekļūtu Eiropā un uzlabotu mana dēla nākotni, es to darītu. Es atkārtotu šo "ceļojumu" 100 reižu," norāda Azhi tēvs.