Ministri bezspēcīgi skolotāju algu jautājumā: vēlēšanu gadā budžets jaunās Saeimas rokās
Skolotāju streiks pašā vēlēšanu priekšvakarā, visticamāk, būs. Pēc kārtējā neveiksmīgā sarunu raunda ar valdības pārstāvjiem pedagogus pārstāvošā arodbiedrība nolēmusi aicināt visus Latvijas skolotājus uz beztermiņa streiku, kas sāksies 19. septembrī. Līdz streika sākumam vēl gan risināsies sarunas.
Pēdējos piecus gadus likumā bija skaidri noteikts pedagogu algu kāpuma grafiks, ko valsts godprātīgi pildījusi. Taču darba samaksas pieaugums nākamgad normatīvajos aktos vairs nav skaidri ierakstīts, tādēļ viena no pedagogu arodbiedrības prasībām nozares ministrijai bija konkrēti likumā definēt turpmāko zemākās algas likmes pieaugumu. Otra prasība paredz izstrādāt pasākumus skolotāju slodzes mazināšanai un ieviest tos jau tuvāko divu līdz trīs gadu laikā, nevis pēc sešiem gadiem, kā šobrīd plāno Izglītības un zinātnes ministrija.
Pēc vairākkārtējām sanāksmēm vienošanās nav panākta nevienā jautājumā, tādēļ jau 19. septembrī skolotāji sola sākt beztermiņa streiku.
"Streiks nozīmēs to, ka tie, kuri streiko, nepilda darba pienākumus, viņiem nav jāatrodas darba vietās. Tas nozīmē arī to, ka nedrīkst likt viņu darba pienākumus pildīt citiem kolēģiem, un mēs aicinām šādas situācijas nepieļaut, jo satversmes 108. pants paredz tiesības streikot."
Skolotāju arodbiedrības vadītāja arī vērš uzmanību, ka darba devējiem nav nekādu tiesību skolotājus atlaist, izteikt rājienu vai kā citādi sodīt, jo tas būs uzskatāms par likumpārkāpumu.
Pedagogu prasību izpildei jau nākamgad būtu nepieciešami ap 140 miljoniem eiro, un izglītības ministres pozīcija ir, ka šī valdība nav tiesīga pieņemt tik finansiāli dārgus lēmumus, jo nevarot garantēt, ka jaunievēlētā Saeima pildīs.
Lasi vēl – Muižniece tic, ka no plānotā streika joprojām ir iespējams izvairīties
"Manās interesēs ir, lai streiks nenotiek. Es turpināšu līdz pat 19. septembrim pārliecināt FM un premjeru par tiem apsvērumiem, ar ko saskaras ikviens skolotājs – gan pārslodzi, gan nepieciešamību sabalansēt slodzes. Iespējams, ka jebkādus risinājumus, par ko šī valdība ir tiesīga lemt, vēl ir iespējams atrast, to es nevaru komentēt, es neesmu finanšu ministrs."
Arodbiedrība paziņojusi, ka politiķiem ir visas iespējas streiku novērst, taču turpmākās sarunas arodbiedrība ir gatava organizēt tikai finanšu ministra un premjera klātbūtnē, jo Muižniecei neesot mandāta nekādu lēmumu pieņemšanai.
"Sarunas mums notiek, bet, ja ministram nav nekāda mandāta, tad tā ir tikai tāda parunāšana, un mēs kompromisus nevaram rast."
Finanšu ministra birojā TV3 Ziņām pauda, ka Izglītības ministrijas naudas pieprasījums algu celšanai saņemts, taču vēlēšanu gadā budžetu pieņemot jaunā Saeima un nevienam no ministriem neesot pilnvaru rīkoties citādi. Tādu pat viedokli pauda arī premjers, sakot, ka Muižnieces ziņojumu par sarunām ar arodbiedrību uzklausīs nākamnedēļ.
Vai paši būtu gatavi tikties ar skolotājiem, politiķi neatbildēja.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
