Muzeji aicina iedzīvotājus iesniegt Covid‑19 krīzes liecības

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs un novadpētnieciskie muzeji reģionos aicina to visu atdot viņiem. Šis esot unikāls laiks savākt pēc iespējas vairāk liecību par pandēmijas vērienu un ietekmi uz mūsu ikdienu.

Nesaplēst un neizmest Covid-19 pandēmijas laika liecības – brīdinošos plakātus, drošības instrukcijas, uzrakstus par slēgtajām iestādēm, atceltajiem pasākumiem un jebko citu, kas saistās ar šo krīzi. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs tam piešķir laikmetīgās vēstures liecību vērtību un aicina cilvēkus to visu nogādāt muzejā.

"Priekšmeti vēl nav daudz, mēs vēl joprojām tos gaidām. Katra priekšmeta muzeja vērtību mēs sapratīsim tikai pēc kāda laika. Mēs muzejnieki, ejot pa ielu, redzam daudz muzejisko vērtību. Iestādēs pat jautājam priekšmetiem, kas kalpojušas kā Covid-19 laika iezīmes," stāsta , Latvijas Nacionālais vēstures muzeja krājumu glabātāja Agnija Cigelniece.

Muzeja krājumos jau iegūluši steigā ražotie sejas vairogi, roku dezinfekcijas līdzekļi, sejas maskas ar pavadošo stāstu, kā ražotāji pielāgojās situācijai.

"Bieži tās liecības ir tādas, ko var savākt tikai tajā brīdī, kad šis notikums norisinās, kā tas ir ar Covid-19 krīzi," bilst  Latvijas Nacionālais vēstures muzeja direktora vietniece krājuma darbā Anita Meinarte.

Muzeju visvairāk interesē ģimenes dzīve pandēmijas laikā. Piemēram, fotogrāfijas un pavadošie apraksti – kā savienots attālinātais darbs ar bērnu audzināšanu un skološanu, kā pavadīts laiks pašizolācijā vai karantīnā, kā drošs glābiņš rasts laukos.

"Kas mums ir samērā maz, kā ģimenēs šis viss pārdzīvots. Varbūt ir paššūtās maskas. Ja tā ir paša šūtā maska, mēs pierakstītu arī to stāstu. Paies 50, 100 vai 200 gadi, un varbūt tas plakāts, brīdinājuma zīme, digitālais attēls ar skolēnu pie datora apgūstam mācību vielu, vietējo uzņēmumu ražotās sejas maskas un dezinfekcijas līdzekļi, un citas lietas, kas šobrīd var neienākt prātā, tiešām gribam, lai piedāvā muzejam," saka Meinarte.

Visiem šiem Covid-19 laika pierādījumiem nākotnē būs zinātniska, sociālantropoloģiski izglītojoša vērtība.

Par laikmetīgās vēstures liecībām uzskatāmas arī birojos izvietotās brīdinājuma zīmes darbiniekiem.

Ārkārtējās situācijas laikā īpašs uzdevums bija dots Nacionālā vēstures muzeja fotogrāfam Rīgā.

"Muzejiskā vērtība bija uzraksti, kas izlikti veikalu skatlogos. Kā uzvesties veikalos. Tukšās Rīgas ielas, – fiksējām tukšos afišu stabus, ka nekas nenotiek. Ēdienu piegādes – Rīgas ielas tukšas, bet visu laiku braukā ēdienu piegādātāju velosipēdi," stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja mākslas fotogrāfs Jānis Puķītis.

Taču pietrūkst foto no reģioniem. Tāpēc pilnīgi ikvienam ir iespēja muzejam nosūtīt ārkārtējās situācijas laikā uzņemtās fotogrāfijas. Tos var pievienot interneta vietnē "Latvijas gadsimts".