Mūžībā devies eksprezidentes Vīķes‑Freibergas vīrs Imants Freibergs

"Mans mīļais Imants šorīt aizgāja baltā Dieva mierā mūžībā. Dziļās sērās aizlūdzu, lai viņa dvēselei viegls ceļš. Par viņu sēro meita Indra, mazdēls Ivars, dēls Kārlis ar sievu Lindu un mazbērniem Alisi, Austru un Ritumu," rakstīja Imanta sieva, bijusī Latvijas valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Bērnību pavadījis Jelgavā un Rīgā. 1944. gadā kopā ar vecākiem viņš emigrējis uz Vāciju, 1948. gadā devies uz Franciju, kur pabeidzis vidusskolu, 1954. gadā Freibergs pārcēlies uz Kanādu, savukārt kopš 1999. gada viņš dzīvo Latvijā.

1960. gadā absolvējis Toronto Universitāti, 1975. gadā ieguvis doktora grādu. Bija latviešu studentu korporācijas Latvia filistrs.

Kopš 1960. gada jūlija bija precējies ar Vairu Vīķi-Freibergu.

Vīķe-Freiberga bija Latvijas Valsts prezidente divus termiņus – no 1999. gada līdz 2003. gadam un no 2003. gada līdz 2007. gadam.

Laikā no 1961. līdz 1963. gadam strādājis IBM uzņēmumā Monreālā kā datorzinātņu speciālists, pēc tam bijis pasniedzējs dažādās universitātēs, tai skaitā Kvebekas un Makgila Universitātē. Darbojies programminženierijas nozarē, kur veicis lielāko daļu pētījumu.

Kopš 1973. gada vairākkārt ciemojās Latvijā, sniedzot priekšlasījumus par programmtehnikas un dainu izpētes tēmām Latvijas Universitātē un Latvijas Zinātņu akadēmijā, kur ievēlēts par goda doktoru 1991. gadā.

No 1974.-1976. gadam bija viesprofesors Monpeljēras universitātē Francijā un no 1982.-1983. gadam Oksfordas universitātē Anglijā.

Sadarbojās ar Vairu Vīķi-Freibergu latviešu dainu izpētē ar datoru palīdzību. Iniciators vairāku latviešu dainu krājumu digitalizācijai, kā arī dainu skapja materiālu ieskenēšanai datorā, lai tos darītu pieejamus Internetā folkloras pētniekiem un interesentiem, par ko saņemta Kultūras ministrijas balva "Trīs brāļi". Grāmatas "Saules dainas" līdzautors un "Saules dainu indeksa" autors.

Saņēmis vairāk nekā 20 ārzemju un Latvijas augstākos nopelnu ordeņus, tai skaitā 2007. gadā kļuva par Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri. Piešķirts augstais Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora goda nosaukums.

Kopš 2000. gada bija IT padomnieks Latvijas Universitātes IT departamentā un Valsts prezidenta kancelejā. 2001.gadā ievēlēts par Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas LIKTA prezidentu. Aktīvi piedalījās Latvijas IT industrijas un informācijas sabiedrības veicināšanā. Iniciators privātās un publiskās partnerības projekta Latvija@Pasaule datorprasmju un Interneta apmācībai Latvijas iedzīvotājiem. Eksperts ES Sociālā fonda un LM projekta EQUAL bezdarbnieku apmācībai.

2003. gadā ievēlēts kā Austrumeiropas pārstāvis UNESCO Starptautiskajā komunikāciju attīstības komitejā (IPDC), Parīzē. Latvijas UNESCO nacionālās komitejas loceklis.

2012. gadā I. Freibergs iesaistījās biedrībā "Par latviešu valodu", kura uzsāka akciju ar nosaukumu "Celies un ej!", kurā latviešu tautu aicināja doties balsot "pret" krievu valodu kā otru valsts valodu. Akcijā bija iesaistījušās daudzas Latvijā atpazīstamas personības.