Nākamajā tautas skaitīšanā vairs netiks noskaidrotas iedzīvotāju latviešu valodas prasmes

Tautas skaitīšana 2021. gadā būs pilnībā balstīta uz reģistriem, tas nozīmē, ka intervētāji vairs neies pie cilvēkiem uz mājām, tāpat iedzīvotāji netiks apzvanīti un nebūs aptaujas internetā. Datus Centrālā statistikas pārvalde iegūs un apkops no 37 dažādiem valsts reģistriem, piemēram, Iedzīvotāju reģistra, Valsts ieņēmumu dienesta, Studentu reģistra un citiem.

"Latvija nav vienīgā valsts, kas pāriet uz  reģistriem balstītu tautas skaitīšanu, to pašu darīs arī Lietuva un Igaunija, mēs ejam visu attīstīto valstu ceļu, mēs pievienojamies Skandināvijas valstīm, kas jau gadiem visu tautas skaitīšanu veic uz reģistriem balstītu. Mūsu reģistri ir ļoti plaši, mums ir daudz informācijas," norāda CSP sociālās statistikas departamenta direktora vietniece Baiba Zukule.

Reģistros balstīta Tautas skaitīšana ļaus arī samazināt izmaksas, tradicionālā skaitīšana no valsts budžeta prasītu ap desmit miljonu eiro, bet pēc jaunās metodes – divus miljonus, kas ieguldīti gan sakārtojot reģistrus, gan pēc tam, apkopjot informāciju.

Centrālajai Statistikas pārvaldei tas ļaus turpmāk ik gadu publicēt detalizētu informāciju par iedzīvotāju skaitu, dzimumu, vecumu, izglītību un nodarbošanos, ekonomisko aktivitāti. Taču būs arī temati, ko no reģistriem "izvilkt" nevarēs, un tas ir jautājumus par iedzīvotāju latviešu valodas prasmēm un mājās lietoto valodu. Centrālajā statistikas pārvaldē gan mierina, ka nav jāsatraucas par to, ka mēs nezināsim, cik Latvijā ir latviešu un cik cilvēku zina latviešu valodu. To varot noskaidrot apsekojumos.

"Ja ir šis pieprasījums, ja ir valstiski un politiski nepieciešama informācija, ja tiek rasts finansējums, var rast risinājumu – apkopot datus apsekojumā, tam nav nepieciešama tautas skaitīšana. Bet, ja runājam par tautību, šie dati jau šobrīd iedzīvotāju reģistrā, šos datus mēs ik gadu publicējam," saka Zukule.

Demogrāfs Ilmārs Mežs gan ceļ trauksmi par plānotajām izmaiņām, norādot, ka apsekojumos parasti var aptvert labākajā gadījumā 2% iedzīvotāju, līdz ar to patiesā aina par latviešu valodas pratējiem valstī tā arī netiks gūta. Viņaprāt, liela kļūda pieļauta, jau laikus kādā no reģistriem neiestrādājot atzīmi pat valodu prasmēm.

"Apsekojumi ir labāk nekā nekas, bet CSP ļoti skaidri arī norāda, ja būs valsts pasūtījums kas na) un ja būs valsts finansējums – es nezinu, vai tas būs. Un ja šie jautājumi tiek atstāti "ja nu" līmenī, tad jāskatās, vai konkrētā valdība vispār pieķeras šim jautājumam un kāds ir tās lēmums. Man liekas, pareizāk būtu, ka tas ir jau ieveidots attiecīgo reģistru uzbūvē, un tā informācija tur vienkārši ir," vērš uzmanību Mežs.

Tikmēr statistikas pārvaldē norāda – pat ja būtu politiskā griba, uz nākamo tautas skaitīšanu vairs nepagūtu izgrozīt reģistrus, lai valodas jautājumu tomēr varētu iekļaut. Pēdējā apsekojumā, ko pārvalde veica 2017.gada nogalē, noskaidrots, ka 60,8% iedzīvotāju dzimtā valoda bija latviešu.