NEPLP bloķē vēl divas vietnes un "YouTube" kontus. Padome arī prasa papildu štata vietas

Līdz šim NEPLP kopumā jau bija bloķējis 411 vietnes, to vidū, daudzas nelegāla satura izplatīšanas un pakalpojumu sniegšanas platformas. Jaunais Elektronisko sakaru likuma pants, kas stājās spēkā 12. martā, paplašina padomes kompetenci pār interneta medijiem, ļaujot bloķēt arī vietnes, kuru saturs rada apdraudējumu valsts drošībai.

NEPLP "Ierobežoto domēnu vārdu sarakstā" līdz šim bija 71 tīmekļvietne, kas bloķēta saskaņā ar jauno likuma normu. Piektdien paziņots, ka to papildina vēl divas bloķētas vietnes: "mosfm.com" un "wotrend.ru".

NEPLP pieņēmusi arī lēmumu par divu "YouTube" kontu bloķēšanu Latvijas teritorijā. Runa ir par šobrīd apcietinātā prokremliskā aktīvista Kirila Fjodorova veidotajiem kontiem "Istorija Oružija" un "Alconafter". Pieeja minētajiem "YouTube" kontiem netikšot bloķēta uzreiz, bet panākta sarunu procedūrā ar video koplietošanas platformas pārstāvjiem.

NEPLP nav visvarena

Jaunais regulējums noteic, ka lēmumu par interneta vietnes bloķēšanu saistībā ar apdraudējumu valsts drošībai NEPLP var pieņemt gadījumos, kad iegūta informācija no vismaz vienas vai vairākām citām "kompetentajām valsts iestādēm". Kā piemēri likumprojekta anotācijā minētas šādas iestādes: Valsts drošības dienests, Valsts policija, Veselības ministrija, Valsts ieņēmumu dienests.

Tas nozīmē, ka tīmekļa vietnes ierobežošana iespējama, ja šāda lēmuma gatavošanā ir iesaistītas vismaz divas iestādes – NEPLP un vēl kāda institūcija. Attiecīgi citas iestādes lēmumu par kāda interneta resursa bloķēšanu nevar pieņemt patstāvīgi, tām jāvēršas NEPLP. Likums arī paredz iespēju lēmumu par vietnes bloķēšanu apstrīdēt tiesā.

Līdzīgi ir ar Kremļa propagandas TV kanālu bloķēšanu, par ko NEPLP lēmis iepriekš. Līdz šim nevienu padomes lēmumu par TV programmu izplatīšanas ierobežošanu nav atcēlusi ne tiesa, ne arī Eiropas Komisija. "Tas apliecina, ka mūsu pieņemtie lēmumi ir tiesiski," "tv3.lv" norāda NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš.

Kritēriji: kas tos noteica un kādi tie ir

Kā skaidro Āboliņš, potenciāli bloķējamas interneta vietnes tiek vērtētas pēc kritērijiem, kas definēti likuma panta izstrādes gaitā gan Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas diskusijās, gan citās. Bez NEPLP jaunā regulējuma izstrādē bijis iesaistīts arī Valsts drošības dienests, Kultūras ministrija un Satiksmes ministrija, – liecina likumprojekta anotācijā sniegtā informācija.

Ivars Āboliņš

NEPLP priekšsēdētājs

"Gribu atzīmēt, ka Saeimā šie likuma grozījumi tika pieņemti ar 87 balsīm "par", nevienu "pret" un "atturos", kas nozīmē, ka tos atbalstījusi arī opozīcija. Faktiski tiem bija vienprātīgs atbalsts."

Vērtēšanas kritēriji ir noteikti likumā un izlasāmi tā anotācijā, – uzsver Āboliņš. No šiem dokumentiem izriet daži vispārīgi un vairāki konkrētāki kritēriji, kas var liecināt par tīmekļa vietnes neatbilstību pieejai Latvijā, proti:

• tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību;
• tendenciozā veidā, sagrozot faktus, tiek sniegta informācija par notikumiem Latvijā un pasaulē;
• tiek izplatīts nepatiess, sagrozīts, tendenciozs un dezinformējošs saturs, kas tādējādi rada vai var radīt kaitējumu valsts drošībai;
• saturs ietver aicinājumu vērsties pret Latvijas valsti, aicinājumus uz genocīdu un tā slavināšanu;
• tiek izplatīts un dublēts to televīzijas programmu saturs, kuru izplatīšana Latvijā ir ierobežota vai aizliegta;
• tiek izplatīta propaganda, kara propaganda vai pret Latvijas valsti vērsts naratīvs;
• tiek izplatītas Latvijas un starptautiskajām sankcijām pakļautu personu informācijas operācijas.

Kā liecina pirmais NEPLP lēmums, kas pēc jaunā likuma panta tika pieņemts 15. martā, 71 tīmekļa vietne bloķēta "par sistemātisku Krievijas agresīvās propagandas izplatīšanu, tajā skaitā, kara propagandu, nacionālā naida kurināšanu, kā arī atbalstu Krievijas militārajam iebrukumam Ukrainā". Konstatēta arī sagrozītas un nepatiesas informācijas izplatīšana par notikumiem pasaulē, tajā skaitā, par karu Ukrainā, attaisnojot Krievijas veiktās darbības.

"Šāda informācija Latvijas informatīvajā telpā var radīt maldīgu priekšstatu par notikumiem pasaulē, negatīvi ietekmēt dažādu sabiedrības grupu līdzāspastāvēšanu un radīt apdraudējumu Latvijas valsts drošībai," lēmumā secinājis NEPLP.

Āboliņš piemin arī vēstuli, ko padome saņēmusi no Valsts drošības dienesta. Tā nav publiska, bet, kā noprotams, tajā detalizēti analizēta bloķēto tīmekļa vietņu darbība valsts drošības kontekstā.

NEPLP vadītājs skaidro, ka katra bloķētā interneta vietne analizēta un vērtēta individuāli. "Nebūt ne visas vietnes mēs uzreiz bloķējām. Ir vietnes, kuru pārbaude joprojām turpinās," teic Āboliņš, uzsverot, ka NEPLP jāgūst pilna pārliecība, ka radītais apdraudējums ir konstatējams.

NEPLP lūdz divas papildu štata vietas

"NEPLP ir izveidots Monitoringa departaments, kuru pēdējos gados valsts ir mērķtiecīgi atbalstījusi. Mūsu rīcībā ir arī viens no Eiropas Savienības regulatoru vidū modernākajiem aprīkojumiem, ar ko spējam efektīvi monitorēt Latvijas informatīvo telpu. Mums ir cilvēki, kuri specializējušies monitoringa veikšanā," vērtē padomes vadītājs.

Vienlaikus NEPLP valdībai lūgusi divas papildu štata vietas. Āboliņš: "Šobrīd notiek informatīvais karš, un NEPLP nav tādas kapacitātes, lai vienmēr reaģētu tik ātri, kā būtu nepieciešams. Un, ja arī mēs šajā pirmajā mēnesī esam reaģējuši ļoti ātri, cilvēki jau nevar diennakts režīmā strādāt ilgstoši. Tāpēc ļoti ceram, ka nākamnedēļ valdība atbalstīs mūsu lūgumu par finansējuma piešķiršanu divām papildu štata vietām."

Pašlaik NEPLP ir 21 darbinieks, ieskaitot piecus padomes locekļus. Savulaik, paplašinot NEPLP funkcijas, padomi bija plānots papildināt ar desmit jauniem darbiniekiem. Līdz šim finansējums saņemts tikai trim papildu štata vietām. "NEPLP funkcijas tika faktiski dubultotas. Protams, ka padomes kapacitāte nav pietiekama," secina Āboliņš.

Starp vārda brīvību un informācijas karu

Valsts drošību apdraudošu interneta vietņu bloķēšana publiskajā telpā raisījusi diskusijas. Piemēram, žurnāla "Ir" galvenā redaktore Nellija Ločmele to pielīdzinājusi interneta cenzūrai. Viņa arī izvirzījusi jautājumu par šādas NEPLP rīcības atbilstību Satversmes 100. pantam.

Satversmes 100. pants aizliedz cenzūru, nosakot, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus.

"Sorainen" biroja advokāte Ieva Andersone atzīmē, ka NEPLP lēmumi ir pieņemti uz jaunas likuma normas pamata, proti, grozījumiem Elektronisko sakaru likumā, kas ļauj ierobežot valsts drošību apdraudošas vietnes. Viņa piebilst, ka likumā paredzēta arī NEPLP lēmuma pārsūdzības iespēja administratīvajā tiesā. "Šobrīd problēmu ar 100.pantu neredzu," rezumē advokāte.

Šie lēmumi ir pieņemti uz pavisam jaunas normas pamata: grozījumi Elektronisko sakaru likumā, kas ļauj ierobežot valsts drošību apdraudošas vietnes. https://t.co/X03k1ZYwVS Ir paredzēta pārsūdzības iespēja administratīvajā tiesā, šobrīd problēmu ar 100.pantu neredzu.

— Ieva Andersone (@Ieva_Andersone) March 16, 2022

"Krievija šobrīd veic briesmīgos kara noziegumus Ukrainā. Visi Kremļa propagandas kanāli padara šos kara noziegumus iespējamus, tātad ir līdzatbildīgi šajos noziegumos," uzsver NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Viņaprāt, šīm interneta vietnēm kā noziegumu instrumentiem nav vietas Latvijā.

Par Kremļa internetvietņu slēgšanu Latvijā. Krievija šobrīd veic briesmīgos kara noziegumus Ukrainā. Visi Kremļa propagandas kanāli padara šos kara noziegumus iespējamus, tātad ir līdzatbildīgi šajos noziegumos. Tāpēc tiem kā noziegumu instrumentiem nav vietas Latvijā.

— Jānis Sārts (@janis_sarts) March 20, 2022

Līdzīgu viedokli paudis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs: "Kara noziegumu attaisnošana un propaganda TV, internetā un presē nav vārda brīvība, tas ir infokarš, pret to jāvēršas ar visu likuma bardzību, demokrātiskā un tiesiskā valstī samērīgumu nodrošina tiesas." Vienlaikus ministrs atzīmē, ka propaganda ir arī jāanalizē, jo tā atklāj vienu otru nodomu.

Kara noziegumu attaisnošana un propaganda TV, internetā un presē nav vārda brīvība, tas ir infokarš, pret to jāvēršas ar visu likuma bardzību, demokrātiskā un tiesiskā valstī samērīgumu nodrošina tiesas. Tomēr propaganda ir arī jāanalizē, jo viens otrs nodoms tur parādās gan

— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) March 21, 2022

NEPLP vadītājs Āboliņš "tv3.lv" atzīst, ka diskusijas par šiem jautājumiem ir nepieciešamas. Vienlaikus viņš kritizē, ka šajās debatēs tiekot arī "mērķtiecīgi" izplatīta dezinformācija un viltus ziņas, kas "šķeļ sabiedrību" un ir "vēršanās pret Latvijas valsti". Viņš nenosauc konkrētus dezinformācijas izplatītājus, bet min izplatīto melu piemēru.

Āboliņš: "Piemēram, par to, ka Ukraina neslēdz kanālus un tāpēc, lūk, tā esot brīva valsts. Patiesībā Ukraina Kremļa propagandas TV kanālu slēgšanu sāka jau 2014. gadā un nesen tā bloķēja arī 1500 tīmekļa vietnes." Viņš arī aicina diskusiju dalībniekus iepazīties ar likuma normām un NEPLP lēmumiem, pirms par to tiek pausts viedoklis un vērtējums.

Kā rīkojas kaimiņos

Igaunijas regulators (TTJA) pagājušajā nedēļā izdeva rīkojumu telekomunikāciju uzņēmumiem bloķēt piekļuvi septiņām tīmekļa lapām, kas izplata kara propagandu un kūda uz naidu. Igaunijas regulators norāda, ka turpinās aktīvi uzraudzīt tīmekļa vietņu saturu.

TTJA lēmums telekomunikāciju uzņēmumiem uzliek pienākumu uz gadu bloķēt un padarīt galalietotājiem nepieejamus interneta pieslēguma pakalpojumus šādās tīmekļa adresēs: ntv.ru; ren.tv; 5-tv.ru; 78.ru; 1tv.com; lenta.ru; tass.ru. TTJA atzinusi, ka šajās vietnēs  tiek izplatīta kara propaganda, tiek attaisnota un atbalstīta agresijas nozieguma izdarīšana, kā arī kurināts naids.

Arī Lietuvā tiek bloķētas kara propagandas vai dezinformācijas izplatīšanas vietnes, – atsaucoties uz policiju, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs.

"Pašreizējā situācija Austrumeiropā ir īpaši labvēlīga hibrīduzbrukumu un jebkāda veida provokāciju rīkošanai pret Lietuvu pēc Krievijas vai Baltkrievijas varas iestāžu norādījumiem, kas apdraud mieru un sabiedrisko kārtību," teikts kaimiņvalsts policijas vēstījumā medijiem.

Lietuvas policija vērsusies pie domēnu administratoriem ar aicinājumu nekavējoties bloķēt piekļuvi vairākām ārvalstu vietnēm. Bloķējamo tīmekļa vietņu saraksts esot saskaņots ar Interneta mediju asociāciju, citām drošības un izlūkošanas iestādēm. Bloķēto vietņu saraksts varot tikt papildināts jebkurā laikā.

Policija arī uzrunājusi Lietuvas Žurnālistu ētikas inspektora biroju, lūdzot pēc iespējas ātrāk izvērtēt un sniegt sarakstu ar Lietuvas tīmekļa vietnēm, kurās tiek izplatīta propaganda vai dezinformācija.