Nevis palīdz, bet filmē – glābēji sašutuši par iedzīvotāju rīcību krīzes situācijās

Atbildīgo dienestu pacietības mērs ir pilns – teju ik dienu valstī notiek negadījumi, avārijas, ugunsgrēki, kautiņi. Liecinieki tos, pirmkārt, steidz nofilmēt, un tikai pēc tam, labākajā gadījumā, kāds iedomājas izsaukt atbildīgos dienestus. Policija min kādu konkrētu gadījumu, kas norisinājies kāda Rīgas lielveikala stāvvietā.

"Auto bija aizdedzies, un tad, kad vadītājs pienāca, viņš redzēja dīvainu ainu: visapkārt cilvēki; kurš filmēja, kurš fotografēja. Vadītājs nevarēja pat tikt pie auto! Tā sliktā ziņa, ka blakus bija citi auto, kas bija apdraudēti," skaidro Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka vietniece Vineta Mistre.

"Šāda būtu pareiza rīcība: pirmkārt, izsaukt glābšanas dienestus, tad dzēst uguni. Sākotnēji te iekšā ir gredzens, kas neļauj viņu nospiest jebkurā mirklī. Agrāk cilvēki dzēšamo sita pret zemi – tās tās lietas nenotiks," saka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšsēdētājs Oskars Āboliņš.

Vadītāji bieži grēko – ugunsdzēšamo aparātu bagāžniekā līdzi neved un neuzskata to par pārkāpumu, lai gan var gadīties situācijas, kad tieši dzēšamais ļauj glābt mantu un pat dzīvību.

"Kādreiz bieži saskārāmies ar situāciju, kad draugs draugam palūdza – iedod man ugunsdzēšamo vai aptieciņu, lai izietu apskati. Tagad situācija ir labāka, bet šogad 200 mašīnām nav bijis ugunsdzēšamā aparāta," norāda Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdes loceklis Jānis Golubevs.

VUGD no šodienas līdz 17. novembrim īstenos informatīvo kampaņu, izglītojot sabiedrību par rīcību pēc ceļu satiksmes negadījumiem.