No defekta par efektu. Kā policijas koledža mēģina nepazaudēt potenciālos jaunos likumsargus?

"Lielākais klupšanas akmens studēt gribošajiem nav tas, ka viņi nespēj fiziskos normatīvus nokārtot vispār, bet gan tas, ka jaunieši neprot sadalīt savu fizisko spēku, lai visus normatīvus nokārtotu vienā reizē," portālam "tv3.lv" skaidro Valsts policijas koledžas direktors Dmitrijs Homenko.

Vīriešu fiziskie normatīvi ietver pievilkšanos pie stieņa, atspiešanos, vēdera presi, atspoles skrējienu, 100 metru skrējienu un 3000 metru krosu. Savukārt sievietēm tā ir vēdera prese, atspoles skrējiens, 100 metru skrējiens un 3000 metru kross. Ņemot vērā vecumu, ir arī izstrādāta 10 punktu skala katra normatīva novērtēšanai.

Homenko akcentē, ka katrs normatīvs pārbauda atsevišķu muskuļu grupu spēku. "Pievelkoties strādā viena muskuļu grupa, taisot presīti, strādā cita, pēc tam noskriet simtnieku un vēl būt gatavam noskriet trīs kilometrus – ticiet man, tas ir izaicinājums, kuram ir jābūt gatavam."

Realitāte gan rāda, ka jaunieši pie pēdējā uzdevuma jeb trīs kilometru krosa vai pat ātrāk saprot, ka viņu organisms tomēr vēl nav tik izturīgs. Un attiecīgi nespēj secīgi visas prasības nokārtot.

Lasi arī: "Drošība nevar būt lēta vai bez maksas," komentē Valsts policijas koledžas direktors

Valsts policijas koledža gan šādiem gadījumiem radusi risinājumu jeb panākusi dažus soļus pretim studēt gribētājiem. Proti, jau otro gadu gadījumā, ja fizisko normatīvu kārtošanā neizdodas savākt nepieciešamo punktu skaitu normatīvu nokārtošanai, bet ir izdevies savākt noteiktu minimālo punktu skaitu, šie studenti tiek uzņemti ar nosacījumu,kas paredz, ka pus gada laikā viņiem ir jāsagatavojas nenokārtoto normatīvu izpildei. Prakse rāda, ka lielākā daļa pusgada laikā arī spēj prasības izpildīt pilnā apmērā.

Koledža ir atradusi risinājumu, lai nepazaudētu tos jauniešus, kuri vēlas kļūt par policistiem, un tomēr vai šajā ziņā sava artava fiziskajā sagatavotībā vairāk nebūtu jāieliek arī vispārizglītojošajām skolām?

"Neapšaubāmi tās nāktu par labu, bet zinot, cik saspiesta ir vidusskolas programma, mēs nelolojām cerības uz ātrām pārmainām, tāpēc esam spējuši defektu pārvērst par efektu, proti, vērojot reflektantu motivāciju un vēlmi fiziski pilnveidoties, šādi mēs iegūstam iespēju redzēt tos, kuri ir mērķēti uz rezultātu, kuriem piemīt pašdisciplīna. Tā mēs pārbaudām arī jaunieša morālo stāju, to, cik ļoti viņš grib, kā cenšas uzlabot savus rezultātus. Policijas dienesta būtība tomēr ir būt neatlaidīgam, atrast pareizo pieeju un strādāt pie rezultāta. Baidos, ka gadījumā, ja rīt mums visi studenti būs ar teicamām fiziskās sagatavotības prasmēm, tas būtiski nepalielinās to kadetu skaitu, kas turpina studijas," stāsta Homenko.

Viņš skaidro, ka neatlaidība parāda cilvēka raksturu, kas ir ļoti svarīgs aspekts. Iztēlojoties situāciju, kur atnāk divi studenti – viens, kurš spēj fiziskos normatīvus nokārtot uzreiz, un otrs, kuram ar pirmo piegājienu nesanāk, bet pēc pus gada viņš to paveic. Abi kadeti it kā ir vienādi, bet ilgstošā perspektīvā sarežģītu dienesta uzdevumu risināšanā priekšroka varētu būt tam, kurš sevi pierādīja ar attieksmi. Līdz ar to no nosacīta defekta koledža panākusi efektu.