"Nav šaubu, ka Valsts policija svinēs arī 206. gadadienu." Saruna ar koledžas direktoru
Valsts policija koledža ir vienīgā augstākās izglītības iestāde Latvijā, kas vidusskolēnus sagatavo reaģēšanas dienesta policijas darbam, kā arī cilvēkus, kuri nolēmuši vēlāk dzīvē pievienoties policijai, mainot savu civilo profesiju. Pēdējos gados ievērojami paplašinātas studiju iespējas, taču koledža pie tā negrasās apstāties. Nākotnēs plāno ietilpst ne vien kursi vidusskolēniem, bet arī apjomīgas investīcijas koledžas "pilsētiņas" attīstībā. Par studijām un attīstības plāniem portālam "tv3.lv" stāsta Valsts policijas koledžas direktors Dmitrijs Homenko.
"Sadalot Valsts policijas koledžas misiju divās daļās: pirmā – tā ir īsā cikla augstākās izglītības programma ar reflektantu piesaistīšanu un iedrošināšanu mums pievienoties, un otra – sertificēta profesionālās pilnveides programma trīs mēnešu garumā, kurā cilvēkus jau ar augstāko izglītību ievirzām Valsts policijas dienesta specifikā," skaidro Valsts policijas koledžas direktors Dmitrijs Homenko.
Tas gan nav viss. Rit jau trešais gads, kad Valsts policijas koledža kopā ar Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti noslēgušas konsorciju līgumu, proti, izveidota Iekšējās drošības akadēmija. Tā paver iespējas, pēc koledžas absolvēšanas, iestāties LU vai RSU, paplašinot savas zināšanas izvēlētajā profesijā gan bakalaura, gan maģistra grāda līmenī.
Homenko norāda, ka koledža galvenokārt orientējas uz reaģējošo jeb "first responder" policijas darbinieku apmācību. Tas ir pirmais policijas darbinieks, kurš ierodas notikuma vietā, līdz ar to viņam jābūt spējīgam orientēties situācijā, pieņemt lēmumu, reaģēt, aizsargāt un novērst faktiski jebkuru no nozieguma veidiem. Tas gan ir tikai pirmais solis pa Valsts policijas dienesta karjeras kāpnēm.
"Pēc nostrādāta gada reaģēšanas dienestā Valsts policijas darbiniekiem ir iespējā tālāk izvēlēties sev piemērotāko policijas profesijas ievirzi kādā no struktūrvienībām vai arī palikt Reaģēšanas dienestā. (..) Tas tāpēc, ka reaģēšanas dienestā ir iespēja saskarties ar dažādiem Valsts policijas dienestu darba veidiem, tostarp ar ekspertu kriminālistu, izmeklēšanas un operatīvo darbu, sabiedriskās kārtības nodrošināšanu masu pasākumos. Arī administratīvo pārkāpumu gadījumā nereti gadās iejusties speciālo uzdevumu vienības darbinieku ādā, kad notikuma vietā jāreaģē un jāaiztur kāds nepaklausīgs vai reizēm bruņots pārkāpējs."
Šī pieredze un apbružāšanās profesijā jaunajam policijas darbiniekam ļauj dabā izprast viņa turpmāko karjeras ceļu. Un savas zināšanas policisti var paplašināt arī kādā no koledžas mācību centriem – Karjeras attīstības un profesionālo mācību centrā un Izmeklētāju mācību centrā.
Cik liela daļa jauno policistu izvēlas kāpt pa karjeras kāpnēm? Homenko norāda, ka Valsts policijas koledžas studiju plāni paredz gada griezumā profesionāli pilnveidot 30 operatīvos darbiniekus. Savukārt gadā aptuveni no "koledžas telpām tiek izlaisti" 80 līdz 90 reaģēšanas policijas darbinieki, no kuriem tad arī 20 līdz 25% izvēlas kādu profesijas pilnveides programmu.
Koledžas direktors arī akcentē, ka reaģēšanas dienests ir Valsts policijas dienesta karjeras starts un kādā brīdī arī tiks sasniegts šādu darbinieku maksimums, līdz ar to tas ir tikai loģisks solis izvēlēties šaurāku policista profesijas ievirzi kādā no vairāk nekā desmit dažādiem dienestiem.
Jaunieši nāk pēc romantikas kā filmās
Valsts policijas koledža vairākkārt mēģinājusi prognozēt iespējamo studētgribētaju interesi, bet dažnedažādu mainīgo apstākļu dēļ izdarīt objektīvas prognozes ir ļoti grūti. Taču gadu no gada 120 līdz 130 vidusskolas absolventu iztur koledžas iestājpārbaudījumus un uzsāk studijas.
Šo pastāvību topošo policistu ieinteresētībā Homenko skaidro ar to, ka sabiedrībā ir zināms procents ar cilvēkiem, kuriem piemīt tādas īpašības kā aizsargāt, aizstāvēt, cīnīties par taisnību, nepalikt vienaldzīgiem, palīdzēt un just līdzi. Tādu Latvijā, kā min koledžas direktors, ir vairāk nekā policistu, bet dienestu kā savu aicinājumu izvēlas tikai daļa.
Koledža gan ik gadu varētu uzņemt vairāk jauno policistu, taču tā izvēlējusies uzsvaru likt nevis uz kvantitāti, bet gan kvalitāti. Labs piemērs, no kura mācīties, bija Covid-19 pandēmija, kad koledža, neskatoties uz uzņemto lielo skaitu kadetu, attalināto apmācību formātā nespēja viņus kvalitatīvi integrēt dienestā un nodrošināt nepārtraukti interesantu un aizraujošu mācību procesu, kas galu galā noslēdzās ar lielu studējošo atbirumu. Protams, nācies secināt, ka attālināti nodrošināt studentiem pilnvertīgu izpratni par dienestu ir bijis grūti izpildāms uzdevums, tāpēc arī attālinātajām mācībām atbiruma ziņā bija liela loma.
"Mēs izvēlamies nodrošināt viņiem vislabāko, kvalitatīvāko, interesantu, praksē balstītu studiju procesu par konkurētspējīgu atalgojumu. Man šķiet, ir radīti visi iespējamie priekšnosacījumi, lai viņiem būtu iespēja realizēt savu sapni, savu misiju," teic Homenko.
Ik gadu koledža arī veic reflektantu aptaujas, kur pērn 48,8% norādījuši, ka izvēlējušies studēt Valsts policijas koledžā, jo būt par policistu ir viņu aicinājums. Savukārt atalgojums un sociālās garantijas profesijas izvēlē bijusi prioritāte vien 3,9%.
Koledžas direktors gan piebilst, ka pieaugušie, kuri jau ir ieguvuši izglītību un strādā kādā civilajā profesijā, bet nolēmuši pievienoties Valsts policijai, vairāk novērtē stabilitāti un sociālās garantijas, kuras dienests piedāvā.
"Turpretim jaunieši – viņi nāk pēc aicinājuma, pēc misijas, pēc romantikas, pēc tiem detektīvu tēliem, ko viņi ir redzējuši filmās. Viņi nāk tāpēc, ka viņiem gribas, viņi vēlas kļūt par policistiem."
Un tomēr ik gadu, kā jau arī citās tālākās izglītības iestādēs, noteikts studentu skaits atbirst. Homenko skaidro, ka nemainīgu korelāciju šajā ziņā iezīmēt grūti, jo situācija pasaulē pēdējos gados strauji mainījusies, kas arī atstājis zināmu iespaidu uz kadetu rindām. Taču, ja citās Latvijas civilajās koledžās studentu atbirums no uzņemšanas brīža līdz absolvēšanai ir vidēji 50%, tad Valsts policijas koledžā tie ir 15 līdz 20%.
Vēlāk dzīvē realizē jaunībā nepiepildīto sapni
Vienlaikus "ģeometriskajā progresijā" aug arī interese par trīs mēnešu ilgo profesionālās pilnveides mācību programmu "Policijas darba pamati".
"Daudz cilvēku ar augstāko izglītību nav realizējušies un nav piepildījuši savu sapni. Viņi ir ieguvuši izglītību, viņiem ir ģimene, bijis darbs, bet, ja šis darbs ir tikai peļņas avots, vienā brīdī cilvēki atceras par sapni, kuru gribēja realizēt jaunībā. (..) Jaunībā viņiem nav pieticis drosmes realizēt savu sapni, vai bijuši objektīvie ārēji šķēršļi, kas dzīvē uzlika citas prioritātes, piemēram, ģimene, bērni, dzīvesvieta. Taču vēlme palīdzēt, kalpot sabiedrībai, realizēt savu misiju ir bijusi vienmēr."
Tāpat gandrīz katrs otrais, kas atnāk ar augstāko izglītību, kaut kādā veidā jau ir bijis saistīts ar policiju – studējis juristos, izgājis praksi policijā, radi vai paziņas ir policijas darbinieki, kuri ar savu piemēru iedvesmojuši pamēģināt.
Intereses pieaugumu tiešā veidā sekmējusi arī lielāku finanšu novirzīšana Valsts policijai, proti, janvārī policijas darbiniekiem celts atalgojums. Kā skaidro policijā, vismazākais pieaugums dienesta amatpersonām bija 400 eiro bruto mēnesī, neieskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Un šāds pieaugums bija arī kadetiem.
Homenko akcentē, ka tik liels pielikums algai Valsts policijā iepriekš nekad nav bijis un līdz ar to policistu alga kļuvusi konkurētspējīgāka. Papildus tam ir arī sociālās garantijas, veselības apdrošināšana un izdienas pensija, kas mudina pievienoties dienestam arī vēlāk dzīvē.
Un profesiju klāsts, no kāda izvēlas pārkvalificēties par policistu, ir ļoti plašs. Sākot no augstākās izglītības komunikācijas tehnoloģiju, mašīnbūves, jurisprudences, sabiedrisko attiecību, finanšu un ekonomikas jomās, un beidzot ar pedagogiem un vetārstiem.
Vidusskolēniem piedāvās sešu nedēļu kursus
Domājot par arvien plašākiem veidiem, kā dienestam piesaistīt potenciālos jaunos kolēģus, Valsts policijas koledža šajā pavasarī organizēs sagatavošanās kursus iestājpārbaudījumiem. Kursi notiks sešas sestdienas, un tiem aicināti pieteikties jaunieši no visas Latvijas no 17 gadu vecuma.
Mācības būs bez maksas. Tajās jauniešiem izstāstīs, kā norit koledžas iestājpārbaudījumi, tiks veikti atmiņas un vērīguma trenēšanas testi, iemācīta soļošana un vispārīgi sniegts iespaids par dienestu.
Tiem, kas kursus būs apmeklējuši vismaz 60% apmērā, pēcāk tiks piedāvāta iespēja kārtot gala pārbaudījumu, kuru Augstākās izglītības padome pielīdzinājusi reālam koledžas iestājpārbaudījumam.
"Ko mēs iegūstam? Ideālā variantā iegūstam jaunieti, kuram priekšā ir dzīves lielākais izaicinājums – centralizētie eksāmeni, bet uz to brīdi viņš jau zina, ka viņš ir nokārtojis iestājpārbaudījumus [Valsts policijas koledžā]. (..) Mēs piedāvājam iegūt stabilitāti, lai pēc Jāņu svinēšanas, kad ir saņemts atestāts, nav skraidīšana pa skolām un dokumentu iesniegšana."
Pagaidām koledža vairās prognozēt iespējamo interesi par kursiem, taču tie tiek uzlūkots kā ilgtermiņa projekts, kuru atkārto gadu no gada.
Būvēs jaunu poligonu, sporta kompleksu un studiju ēku
Pārmaiņas gaida arī Valsts policijas koledžas "pilsētiņa". Tuvāko četru gadu laikā plānots apgūt vairāk nekā 16 miljonus eiro no dažādiem Eiropas fondiem. Par šiem līdzekļiem būvēs jaunu stadionu ar dažādiem sporta laukumiem, piemēram, futbolam, basketbolam vai padel tenisam, mūsdienīgu infrastruktūru, ģērbtuvēm. Tur varēs rīkot ne tikai mācību nodarbības, bet arī dažādas sacensības gan Iekšlietu ministrijas struktūru līmenī, gan ministriju starpā, gan arī starptautiski, tādējādi stiprinot "Tiesībsargājošo iestāžu brālību".
Tāpat fondu naudu plānots ieguldīt mūsdienīga poligona izbūvei, kurā varēs apgūt dažādas praktiskās iemaņas reaģēšanas dienesta darbam. Tajā būs izbūvēta iela ar krustojumu, luksoforiem, aptieka, benzīntanks, trīs istabu dzīvoklis, kurš līdzinās Latvijas daudzdzīvokļu namos esošajiem, un tamlīdzīgi. Šajā poligonā jaunie policisti izspēlēs dažādus darba scenārijus. Homenko norāda, ka ideja un pieredze aizņemta no Somijas, kur šādā veidā izbūvēta vesela pilsētiņa.
Notiek arī darbs pie jaunas Iekšējās drošības akadēmijas administratīvās ēkas projektēšanas. Patlaban tiek strādāts pie pēdējo telpu projektēšanas, bet, kā akcentē koledžas direktors, jau tagad var teikt, ka jauns ēkas projekts ļaus ierindot Iekšējās Drošības Akadēmiju starp mūsdienīgākajām augstskolām Latvijā.
Poligona un sporta kompleksa projektēšana jau ir pabeigta, un to būvniecībai saņemts arī finansējuma apstiprinājums. Iecerēts, ka būvniecības darbi jāpabeidz līdz 2028. gada beigām. Savukārt administratīvās ēkas sakarā šogad jāpabeidz tās projektēšana, pēc kā koledža dosies uz atbildīgo ministriju, ar kuru kopā spriedīs tālākos soļus, tostarp finansējuma piesaisti būvniecībai.
Vai tukšās Valsts policijas vakances kādreiz būs pilnas?
Pārmaiņas notiek, un tās tiešā veidā sekmē gan valsts ieguldījums iekšējā drošībā, gan intereses pieaugums par dienestu Valsts policijā. Un tomēr aizvien dažādās tās struktūrvienībās ir salīdzinoši liels darbinieku trūkums. Kā liecina Valsts policijas apkopotie dati uz šī gada 31. martu, amatpersonu vidū bija 1490 neaizpildītas vakances.
Skaidrs, ka tas nav vienas dienas vai gada jautājums, bet cik reāli ir "saražot" trūkstošos policistus? "Esam raduši milzīgu cilvēkresursu tur, kur iepriekš īsti nebijām pat iedomājušies. Tie ir cilvēki ar augstāko izglītību," vēlreiz uzsver Homenko.
Trīs mēnešu garā profesionālās pilnveides programma cilvēkiem ar augstāko izglītību tiek realizēta četras reizes gadā. Vienā kursā vidēji ir ne mazāk kā 20 cilvēki, kas nozīmē, ka gada griezumā šādā veidā dienestam tiek sagatavoti 80 virsnieki.
Tam papildus ik gadu klāt nāk ne mazāk kā 90 pirmā īsā cikla absolventi. Un galu galā tie ir vidēji 170 jauni policijas darbinieki ik gadu.
Tāpat Latvijas Universitātē jau trešo gadu gaidāma uzņemšana bakalaura studiju programmā Izmeklēšanas darbs, kur studējošie apgūst pirmstiesas izmeklēšanas darbu. Pēc studijām viņus visdrīzāk gaida darbs Valsts policijā vai kādā citā no 13 izmeklēšanas iestādēm mūsu valstī.
Vidēji šajā programmā līdz šim iestājušies ap 90 cilvēkiem gadā. Vēl gan jāpagaida divi ar pusi gadi līdz pirmajam izlaidumam, bet, kad to sagaidīsim, tad jau potenciālais jauno policistu skaits, kas tiek ik gadu sagatavots Iekšējās Drošības Akadēmijas konsorcijā sasniegs līdz pat 250 cilvēkiem.
"Darbs ir ieguldīts, lai kvalitāte tomēr paliktu prioritāra. Valsts policija nesen nosvinēja savu 106. gadadienu, un nav pamata apšaubīt, ka nosvinēs arī 206.," teic Homenko.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
