"CyberShield 2026": Eiropas kiberdrošība ir atkarīga no pārrobežu sadarbības kvalitātes
Rīgā, "Hanzas peronā", 24. septembrī norisinājās sestais kiberdrošības un tehnoloģiju forums "CyberShield", pulcējot rekordlielu klausītāju skaitu. Forumā Latvijas un starptautiskie kiberdrošības eksperti, uzņēmumu un valsts sektora pārstāvji runāja par Eiropas un Latvijas kibernoturību, pārrobežu sadarbību, mākslīgā intelekta radītajām pārmaiņām un organizāciju gatavību reāliem kiberuzbrukumiem.
Šogad "CyberShield" īpaši izcēlās ar augsta līmeņa Eiropas un reģiona kiberdrošības institūciju pārstāvniecību. Forumā uzstājās Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūras (ENISA) programmu vadītājs Dr. Panajotis Barkass (Panagiotis Barkas) un Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra (ECCC) izpilddirektors Luka Taljareti (Luca Tagliaretti).
Dr. Panajotis Barkass iepazīstināja ar ES kiberdrošības rezerves darbību un pārvaldību, skaidrojot, kā organizācija palīdz Eiropas valstīm sagatavoties nopietniem kiberincidentiem un reaģēt uz tiem.
"Mūsu galvenais mērķis ir vairot apziņu, ka jūs neesat vieni. ENISA palīdz Eiropas valstīm sagatavoties nopietniem kiberincidentiem, stiprinot to spējas ar praktiskām mācībām, drošības testiem un iepriekš izstrādātiem reaģēšanas mehānismiem, kā arī nodrošinot papildu atbalstu, ko nacionālās iestādes var aktivizēt incidenta gadījumā. Krīzes laikā nav iespējams sākt būvēt lidmašīnu, kad tā jau ir gaisā – sadarbībai, procedūrām un spējām reaģēt jābūt izveidotām un pārbaudītām iepriekš. Tieši tam kalpo arī Eiropas kiberdrošības rezerve, nodrošinot dalībvalstīm piekļuvi uzticamiem un operatīvi izmantojamiem resursiem nopietnu incidentu gadījumā," norādīja ENISA programmu vadītājs Dr. Panajotis Barkass.
Savukārt ECCC izpilddirektors Luka Taljareti pievērsās Eiropas gatavībai hibrīdapdraudējumiem un iespējām stiprināt kibernoturību, ņemot vērā pieaugošos kiberdrošības riskus.
"Kritiskā infrastruktūra vairs nav tikai sistēmas, kas nodrošina sabiedrības ikdienas darbību – tā arvien vairāk kļūst par ģeopolitiskā spiediena instrumentu. Ukrainas pieredze rāda, ka 80–85 % hibrīduzbrukumu ir vērsti pret civilo infrastruktūru, un arī Eiropā redzam būtiskus uzbrukumus publiskajai pārvaldei, transportam, digitālajiem un finanšu pakalpojumiem. Šādi draudi neapstājas pie valstu robežām, tāpēc Eiropā tiek veidoti kopīgi agrīnās brīdināšanas un pārrobežu sadarbības mehānismi – lai uzbrukuma gadījumā dalībvalstīm būtu vienota situācijas izpratne un tās spētu koordinēti reaģēt," sacīja ECCC izpilddirektors Luka Taljareti.
L. Taljareti uzsvēra savstarpējās sadarbības nozīmi, sakot, ka "ar visu pasaules finansējumu nepietiks, ja neizmantosim savu superspēju – mūsu kopienu".
Tet tehnoloģiju direktors Dmitrijs Ņikitins uzsvēra, ka mākslīgais intelekts var piešķirt jaunu aktualitāti arī sen zināmām ievainojamībām.
"Vecas ievainojamības, ko aizmirsām novērst pirms septiņiem gadiem, tagad var atgādināt par sevi pavisam nepatīkamā veidā. Mākslīgā intelekta rīki palīdz daudz ātrāk atrast un analizēt šādas sistēmu vājās vietas, taču vienlaikus arvien ātrāki kļūst arī kiberuzbrukumi. Kiberdrošības uzņēmuma "Mandiant" dati liecina, ka 2022. gadā uzbrucējiem bija nepieciešamas vairāk nekā astoņas stundas, lai iegūto piekļuvi sistēmai nodotu citai uzbrucēju grupai. 2025. gadā tam bija vajadzīgas vairs tikai 22 sekundes. Tas nozīmē, ka organizācijām jānovērš zināmās ievainojamības un jāspēj reaģēt, pirms šķietami neliels incidents pāraug nopietnā uzbrukumā," sacīja D. Ņikitins.
Otro gadu pēc kārtas "CyberShield" notika reģiona kiberincidentu novēršanas institūciju līderu diskusija, kurai šogad pirmo reizi pievienojās arī Polija. Diskusijā "Kiberdraudiem nav robežu: digitālās vides aizsardzība" (No Borders for Cyber Threats: Defending the Digital Neighbourhood) tikās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Polijas kiberdrošības institūciju vadītāji, pārrunājot aktuālos draudus reģionā un sadarbību kopīgās digitālās ekosistēmas aizsardzībā.
Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka Baltijas jūras reģiona valstis saskaras ar līdzīgiem un arvien ciešāk savstarpēji saistītiem kiberdraudiem – no uzbrukumiem energotīkliem un sakaru infrastruktūrai līdz dezinformācijai un citām hibrīdoperācijām. Tāpēc efektīvai pārrobežu sadarbībai jānotiek ne tikai institucionālā līmenī, bet arī praksē, kopīgi pārbaudot infrastruktūru, rīkojot mācības un incidenta gadījumā nekavējoties apmainoties ar informāciju.
Kopumā "CyberShield 2026" programma aptvēra trīs galvenos tematiskos virzienus – kiberdrošības politiku un noturību, cilvēka un mākslīgā intelekta mijiedarbību, kā arī kiberuzbrukumus praksē un proaktīvu reaģēšanu. Paralēli galvenajai skatuvei "Tet Tech Stage" eksperti dalījās praktiskajā pieredzē par infrastruktūras un datu aizsardzību, mākoņpakalpojumu drošību, ētisko hakošanu un organizāciju darbības atjaunošanu pēc kiberuzbrukumiem.
Konferenci "CyberShield" jau sesto gadu organizē tehnoloģiju un inovāciju uzņēmums "Tet", veidojot platformu starptautiskai nozares pārstāvju pieredzes apmaiņai un sadarbības stiprināšanai. Šogad konferencē līdzās Latvijas ekspertiem piedalījās arī ENISA, ECCC, "Cisco", "Thales", "IBM", "Fortinet", "HPE", "Red Hat", "Dell Technologies", "Cohesity", "ExaGrid" un citu organizāciju un uzņēmumu pārstāvji.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
