"No kļūdām esam mācījušies," atzīst "Pasažieru vilciena" vadītājs

"Pasažieru vilciena" rīcībā ir 22 jaunie elektrovilcieni un līdz vasaras beigām piegādās atlikušos 10. 

Pērnā gada 15. decembrī plašā smaidīgu amatpersonu klātbūtnē lepni sākās pasažieru pārvadājumi ar ilgi gaidītajiem "Škoda" elektrovilcieniem. Pēc simboliskā pirmā brauciena satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) tajā pašā dienā sociālajos tīklos rakstīja: "Šorīt pamodos no sava pirmā politiķa murga – ierados uz staciju, devu runu, bet vilcienu nevarēja iedarbināt."

Kā tāds priekšvēstnesis. Jau pēc dažām dienām pirmais vilciens salūza, tam strauji sekoja citi. Milzu haoss satiksmē, noplīsuša ritošā sastāva dēļ dažkārt pat paralizēta visa attiecīgā dzelzceļa līnija. Teju par ikdienišķu skats kļuva jaunais elektrovilciens, ko velk dīzeļa glābējlokomotīve. Atkapās uzņēmuma "Pasažieru vilciens" padome un vēlāk arī valdes priekšsēdētājs.

Nekļūstot pārāk klišejiskiem, bet, lielos vilcienos runājot, situācija patlaban jau ir krietni nomierinājusies, piemēram, salīdzinājuma ar janvāra sākumu, kad telefonā burtiski ik pēc dažām minūtēm klāt nāca arvien jauni paziņojumi par kavētiem vai atceltiem reisiem. Tolaik stacijā, runājot ar cilvēkiem, pat varēja dzirdēt cerību, ka atnāks vecā električka, nevis jaunais elektrovilciens, jo neviens jau negrib palikt kaut kur meža vidū.

Pa kādai likstai, protams, joprojām gadās, tomēr pēdējos mēnešos kustības precizitātes rādītājs jau tuvu ierastajiem aptuveni 99%. Janvārī vidēji ar gandrīz katru desmito reisu kaut kas nogāja greizi.

"Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Raitis Nešpors norāda: "Galvenais ir tikt no trakumiem ārā, situācija rāda, ka mēs no kļūdām esam mācījušies. Spējam nodrošināt stabilus pasažieru pārvadājumus. Viena kļūda, kas jāatzīst. Viennozīmīgi tas lēmums decembrī vienlaikus sākt kustību ar visiem vilcieniem, ko saņēmām… Šobrīd nav ko tur mēģināt taisnoties, tas bija kļūdains lēmums."

Lai arī jauno ritošo sastāvu ilgtoši testēja un sertificēja, pilnīgi visi nebija pārbaudīti, ne visās līnijās, ne ar mainīgu pasažieru skaitu. Lai gan tādas fundamentālas kļūdas vilcienu uzbūvē neesot, dažādas tehniskas un programmatūras likstas izsita vilcienus no ierindas. Strauji vajadzēja glābties, laižot atpakaļ apritē vecos.

Patlaban jau cita taktika. Sākumā jaunos vilcienus ilgāku laiku izbrauc līnijās bez pasažieriem un tikai, kad gūta pilna pārliecība, sāk reisus izpildīt.