No pirmklasnieka līdz pusaudzim. Režisors Seleckis ielūkosies piecu jauniešu dzīvē dokumentālajā filmā "Turpinājums. Pieaugšana"

Latviešu dokumentālā kino vecmeistars Ivars Seleckis darbu pie dokumentālās filmas "Turpinājums" sāka 2015.gadā – iemūžinot piecu dažādu Latvijas bērnu dzīves, sākot skolas gaitas. Filma izpelnījās skatītāju mīlestību, bet kritiķi to slavēja par spēcīgo vēstījumu un profesionālo kino valodu. 2018. gadā Latvija šo filmu izvirzīja ASV Kinoakadēmijas balvai "Oskars" kategorijā Labākā ārzemju filma.

Jau tad režisors solīja, ka filmai būs turpinājums. Precīzi septiņus gadus vēlāk, kad filmas varoņi no bikliem pirmklasniekiem izauguši par spurainiem pusaudžiem, filmēšanas komanda atkal veselu gadu sekoja līdzi šo jauniešu dzīves līkločiem, pārdzīvojumiem un viņu pasaules redzējumam.

Režisors atzīst, filmēšana šoreiz bijusi sarežģītāka, ne vienmēr pusaudži gribējuši, ka kamera seko viņu gaitām: "Viņu interešu loks ir plašāks, viņu izpausmju veidi ir dažādāki, viņiem ir parādījušies hormoni, kas viņiem liek kustēties un liek pieņemt negaidītus, pārsteidzīgus lēmumus, viņi ir neprognozējamāki. Un viss tas kopā, bet nu tas ir tāds laiks!"

Filmas otrā daļa ir tapusi kopā ar režisoru Armandsu Začu. Tā kā viņš ar filmas varoņiem iepriekš nebija pazīstams, bijis svarīgi ar jauniešiem nodibināt draudzīgas attiecības, lai veidotos saruna par būtiskām tēmām.

Pa šo laiku varoņu dzīvēs ienāca arī pandēmija, politika un karš – vecumā, kad viņiem jāizšķiras par nākotnes izvēlēm.

"Neviens, jaunieti ieskaitot, negrib runāt par tēmām, par kurām viņi kautrējas, kas viņiem ir sāpīgas, tajā pašā laikā es nevienu brīdi nejutu kaut kādu baigo sienu, man liekas, ka visi jaunieši bija atklāti un spēja noformulēt tās savas sajūtas, bija tāda sajūta, ka viņiem pašiem tas ir svarīgi, kaut ko pastāstīt, noformulēt tās savas domas un, ka tas pat viņiem kaut kādā veidā palīdz," saka Začs.

Filmas varoņiem ir 14 gadi, viņi ir pusceļā uz pieauguša cilvēka dzīvi. Daži šo septiņu gadu laikā pieauguši, daži, šķiet, vēl kavējas bērnībā. Bijis svarīgi katrā jaunietī atrast un parādīt viņa unikālo pārvērtību ceļu.

"Pieaugšana un atdalīšanās no vecākiem nav viegla, nav viegla ne bērniem ne vecākiem, un tāpēc vēl jo lielāks prieks, ka mums izdevās būt blakus, un novērot šo pieaugšanu. Nu tiešām šī gada laikā viņi ir arī daudzkārt sevi izvērtējuši, es domāju, ka pat neapzināti," saka filmas "Turpinājums. Pieaugšana" varoņu pētniece Zane Ozoliņa.

Nacionālā kino centra vadītāja un kinokritiķe Dita Rietuma norāda, ka abas dokumentālās filmas lieliski parāda Latvijas sabiedrību šķērsgriezumā un kalpo kā laikmeta liecības: "Šādi dokumentālo filmu turpinājumi ļauj sekot laikam, ļauj sekot varoņu dzīvēm, varoņu problēmām. Dokumentālajā kino cilvēks vienmēr ir sociālo procesu spogulis, jā, sava likteņa iemiesotājs, bet arī sociālo procesu spogulis, un tā ir gan "Turpinājuma", gan "Pieaugšanas" lielā vērtība, un arī citu latviešu dokumentālo kino "sīkvelu" lielā vērtība."

Filma "Turpinājums. Pieaugšana" pirmizrādi uz kino ekrāniem piedzīvos 22. septembrī –  dienā, kad kinoklasiķim Ivaram Seleckim tiks svinēta 90 gadu jubileja.