Nodibinājuma "Hospiss LV" pacienti un viņu piederīgie neziņā par aprūpes saņemšanas iespējām turpmāk

Neizpratni raisījis valsts atteikums turpināt hospisa jeb paliatīvās aprūpes sniegšanu mirstošiem pacientiem. Raizes sagādā arī neziņa, kas notiks ar jau esošajiem slimniekiem?

Ivetas Keišas ģimenei pēdējais pusgads bijis smags. Viņas mammai Valentīnai ārsti atklāja vēzi, tas strauji progesēja; pēc ķīmijterapijas, kundze kļuva arvien vājāka, līdz palika uz gultas pavisam: "Viss pārvērtās. Mamma no jūnija līdz šim laikam pārvērtusies no ziedošas saimnieces par pilnīgi aprūpējamu pirmās grupas invalīdi."

Iveta pārveda mammu no lauku mājām Cēsu pusē uz savu dzīvokli Rīgā, lai varētu viņu aprūpēt. Taču ātri tapa skaidrs, ka mammas aprūpe ar pilnas slodzes darbu nav savienojama, tika meklētas citas iespējas, bet viss kā pret sienu. Sākās izmisums.

"Manā telefonā bija tikai iestāžu numuri, es zvanīju un man teica – ā, mammai ģimenes ārsts ir laukos, nu tad neko. Ā, mamma nav pierakstīta Rīgā, nu tad neko. Viņai 86 gadi? Nu ko jūs vispār gribat? Ā, jūsu alga ir tik un tik? Nu tad neko, būs jātiek galā pašai," stāsta Iveta.

Viss mainījies, kad kāds ārsts ieteicis lūgt paliatīvās aprūpes palīdzību hospisa pakalpojuma sniedzējiem. Komandai, kas nedziedināmi slimā cilvēka dzīvesvietu ne tikai pielāgo, bet sniedz arī pacienta aprūpi mājās. Iveta atminas – tā bijusi laime nelaimē: "Es satiku iejūtīgus, profesionālus cilvēcīgus cilvēkus, viņi ātri risināja manas sadzīviskās problēmas un mammas vajadzības, uzreiz atveda funkcionālo gultu, skābekļa balonu, piesaistīja klāt aprūpētāju, lai pa dienu es varētu strādāt. Viņi palīdz ne tikai slimniekam, kuram  – nu kā ir tā ir – viņam ir vēzis, bet viņi palīdz arī tuviniekiem, un viņi rūpējās arī par saviem darbiniekiem, tas ir tās, kā vajadzētu būt. Ļoti, ļoti paldies meitenēm, no visas sirds. Tas ir labākais, ko Latvijā mēs varam dabūt. Jūtamies, kā brīnumā."

Šobrīd raizes rada, kas notiks pēc 31.decembra? Tad beidzas noslēgtais līgums starp valsti un hospisa projekta īstenotājiem, un šobrīd valsts  atteikusi finansējumu šīs palīdzības sniegšanas turpināšanai nākamajā gadā.

"Arī mammai es stāstu par to, ka tas līgums var beigties līdz gada beigām, un tad būs kā pelnrušķītes pasakā, ka kariete pārvēršas par ķirbi. Mamma raizējas, cilvēks baidās, kas notiks, es viņai saku, ka atradīsim risinājumu, bet šobrīd es to nevaru iedomāties, kas tas varētu būt," bažījas Iveta.

Ar brīvprātīgo iesaisti nodibinājumam "Hospiss LV" šogad izdevies palīdzēt 126 neārstējami slimiem cilvēkiem no šīs dzīves aiziet cieņpilni, savās mājās, saņemot profesionālu pirmnāves aprūpi. Deviņi viņu pacienti vēl ir dzīvi.

"Mēs šos cilvēkus nepametīsim, jo es nevaru iztēloties situāciju, ka 1.janvārī mēs varētu atbraukt un atņemt cilvēkam gultu, atņemt skābekļa aparātus, un pateikt, viss paelpojāt. Nestādos priekšā, kā tas ir iespējamas," stāsta hospisa projekta vadītāja Žanete Jansone.

No Labklājības ministrijas saņemtais atteikums pakalpojuma turpināšanai nākamgad, raisījis milzu neizpratni. Jo arī finansiālie aprēķini liecina, ka hospisa aprūpe mājās no valsts maka prasa divreiz mazāku naudu, nekā paliatīvā aprūpe slimnīcās.

"Maksas dienas paliatīvajā nodaļā maksā 140 eiro. Tātad pareizinām ar 30, tas ir 4200 eiro – tas ir viens paliatīvs pacinets slimnīcā, kur viņš mirst bez tuviniekiem, kur viņš mirst vientulībā. Savukārt pilntiesīga hospisa aprūpe mājās, kad cilvēkam tiek nodrošināta gan medicīna, gan sociālā palīdzība, aprūpētāji, un skaistais, ko ienes brīvprātīgie, izmaksā 1 700 eiro. mūsu pakalpojums ir vismaz divas reizes lētāks nekā slimnīcas diena. Vai mēs gribam mirt mājās vai mēs gribam mirt slimnīcā," norāda nodibinājuma "Hospiss.lv" izveidotāja Ilze Neimane-Nešpora.

Pirms vēlēšanām publisku atbalstu projketa turpināšanai pauda premjers Krišjānis Kariņš; šobrīd viņš norāda, ka par to būs jālemj jaunajai valdībai: "Nu nav naudas, jo nav nākamā gada budžeta vēl. Tāpēc, lai atbildētu uz šo un saprastu, vai mēs varam vai nevaram atrast līdzekļus, ir jāizveido valdība."

Savukārt Labklājības ministrija sliecas sludināt publiskā iepirkuma konkursu uz hospiss pakalpojuma sniegšanu, jo šī gada laikā uzradušies arī citi pretendenti: "Kā jau tas ir parasti, kad visas lietas sāk notikt, mums parādās viens, otrs, trešais, un ja ir vairākas organizācijas, kuras ir gatavas to darīt, tad mēs kopā ar kolēģiem no veselības resora gatavosim, tā saucamo, specifikāciju un tas viss ies caur publisko telpu, caur publisko iepirkumu. [Tad šobrīd ir jau konkurenti uzradušies šajā nozarē?-red.] Jā, jā, jā."

Ministrijā norāda, ka caur hospiss projektu palīdzēts ir pacientiem Rīgā un tās apkārtnē, nākošais etaps būtu pirmsnāves aprūpi mājās sniegt arī citu pilsētu iedzīvotājiem. Nodibinājuma Hospiss.lv vadītāja norāda, ka tas ir ceļš pareizā virzienā, taču darbam pie tā būtu jānotiek paralēli nevis apturot pakalpojuma sniegšanu galvaspilsētā: "Ir pēdējais brīdis sarosīties, ieklausīties un ļaut šim te pakaplojumam būt visā Latvijā, un visas organizācijas, kas ir gatavas un ieinteresētas vilkt šo te vezumu, mēs visus aicinām savā komandā. Mēs aicinām ierēdņus pieņemt lēmumu un ļaut turpināt šo te pakalpojumu."

Portālā manabalss.lv šobrīd uzsākta parakstu vākšana, par valsts apmaksātu hospisa aprūpes pakalpojumu ieviešanu Latvijā un par iedzīvotāju tiesībām uz cieņpilnu nāvi.