Nodokļu reformas ieviešana varētu ietekmēt lielo un mazo algu saņēmēju ienākumus

Visticamāk, tiks ieviests progresīvais ienākuma nodoklis, kā arī pirmo reizi Latvijā tiks ieviesta prakse, ka nodokļu likme būs atkarīga no algas lieluma. Šādu risinājumu sliecas atbalstīt visas trīs valdošās partijas, kuras mēģina atrast veidu, kā realizēt solīto nodokļu reformu, vienlaikus nepalielinot valsts budžeta deficītu.

Valdošā koalīcija vienojusies, ka nodokļu reforma netiks veidota, palielinot budžeta deficītu. Taču tas nozīmē, ka jākompensē ap 130 miljoniem eiro, ko sākotnēji bija paredzēts segt uz budžeta deficīta rēķina.

Summa ir ievērojama, tādēļ jāpārskata skaļie solījumi par strauju nodokļu samazināšanu. Pagaidām neoficiāla koalīcijas partiju vienošanās paredz, ka mazām un vidējām algām (līdz aptuveni 1000 eiro) iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiks samazināts līdz 20%, kā solīts iepriekš. Tikmēr pārējiem nodoklis vai nu nemainīsies, vai arī lielo algu saņēmējiem tas būtiski kāps.

Partija "Vienotība" piedāvā algām līdz 1000 eiro ienākumu nodokli samazināt līdz 20%, algām līdz 2500 eiro saglabāt nemainīgu esošo 23% likmi, bet virs šā sliekšņa likmi celt līdz 27% vai 28%.

Ints Dālderis

Saeimas deputāts (Vienotība)

Progresīvs nodoklis nozīmē, ka solīto nodokļa samazinājumu sajutīs tikai daļa iedzīvotāju. Aprēķini liecina, ka minimālās algas saņēmēji iegūtu 67 eiro mēnesī, kamēr strādājošais ar vairāku tūkstošu algu uz rokas saņemtu mazāk nekā pašlaik.

Deputāti atzīst, ka progresīvā ienākuma nodokļa ieviešana komplektā ar plānu celt sociālo nodokli veselības aprūpes vajadzībām varētu nepatikt uzņēmējiem, taču tas esot labākais iespējamais variants, lai nenonāktu finansiālās problēmās.

Ints Dālderis

Saeimas deputāts (Vienotība)

Jāpiebilst, ka koalīcijas partijas negrasās atteikties no neapliekamā minimuma straujas palielināšanas no 70 līdz 250 eiro mēnesī mazo algu saņēmējiem. Identisku summu, piemēram, paredzēts piemērot par katru apgādājamo neatkarīgi no algas lieluma.