Noslēdzas pirmais mācību pusgads; mācības attālināti arī nākamajā

"Par tām sekmēm, īpaši nav tādas lielas starpības starp to, kā bija un kā tagad ir," saka Rīgas Itas Kozakevičas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Andžella Liepa.

Atgriezties pie attālinātām mācībām 5.-12. klašu skolēniem vajadzēja no rudens vidus.

"Teiksim tā, tie kuri bija īpaši motivēti strādāt klātienē un attālināti – viņiem ir cita motivācija. Ir bērni, kuriem grūtības mācīties klātienē un nekas nemainās attālināti," norāda Liepa.

Šis ir visai izplatīts novērojums arī citās skolās. Klases faktiski dalās divās daļās – tiem, kam mācību process jau pielīdzinās studijām – paši meklē, paši visu atrod, un otrie, kas atpaliek.

Ekspertiem ir bažas tieši par otrajiem, jo ir liela varbūtība, ka zināšanu plaisa starp viena vecuma jauniešiem būtiski pieaugs.

"Nav iespējams matemātikā kaut ko nezināt, tad pārlēkt pie nākamās tēmas, jo katrs nākamais solis ir saistīts. Un līdz ar to, ja tu iekavē vienā vietā, tad nokļūsti spirālē, kura ved tikai uz leju," saka nodibinājuma "Iespējamā misija" konsultatīvās padomes locekle Mārīte Seile.

Runa nav tikai par Latviju. Šādas tendences vērojamas visā pasaulē. Jautājums ir par to, kā un vai tiek meklēts risinājums. Viens no tiem – no valsts budžeta finansēt papildu konsultācijas skolās vai arī algot speciālistus citviet.

Seile norāda: "Ja viņiem nav kas palīdz, tad jau nav daudz variantu, kā ar to bērnu sēdēt un mēģināt saprast, kur tieši viņam radies šis zināšanu robs. Daudzu valstu pētījumi pierāda, ka mazu grupu konsultācijas, līdz pieci bērni, ir pats efektīvākais mehānisms."

Valstiskā līmenī par to, vai jau tagad būtu rezervējami līdzekļi papildu stundām, diskusiju vēl nav. Skola no skolas meklē risinājumus pašas.

Itas Kozakevičas Poļu vidusskolā ir sistēma – pamatstunda un konsultāciju stunda. "Tie, kas visu saprot, tie sāk strādāt. Otrajā stundā pieslēdzas tie, kas kaut ko nav sapratuši, un tad ar viņiem varēja izrunāt tādas nianses, par to, kas viņiem radīja šaubas. Bet teikt, ka masveidā pieslēdzās pie tās otrās stundas, tā nebija," bilst Liepa.

Līdzīgi kā pērn, mācību gadam noslēdzoties, īpašā riska grupā ir 9. un 12. klašu audzēkņi. Viņu sekmes ir biļete nākamajā līmenī.

Rīgas Rīnūžu vidusskolas direktors Deniss Kļukins norāda: "Pēc šā gada rezultātiem, noteikti tie, kas pretendēja uz mācībām Valsts ģimnāzijās vai augstākiem sasniegumiem, viņiem viss būs kārtībā. Pārējiem gan būs problēmas. To mēs redzēsim vēlāk – mums būs zemāks absolventu līmenis, – lai turpinātu mācības kādā profesionālā līmenī vai augstskolās."

Iespēja, ka attālinātās mācības, piemēram, pavasarī, tiks pārtrauktas, šobrīd ir minimāla. Ekspertes Mārītes Seiles ieskatā, izglītības nozares vadībai jau tagad jāgatavojas divām lietām – papildu finansējumam konsultācijām un masveida zināšanu līmeņa auditam rudenī.