Nozaru organizācijas iebilst pret grozījumiem Augstskolu likumā; izstrādājušas jaunu likumprojektu
Vairākas izglītības un zinātnes nozaru organizācijas skaļi iebilst pret grozījumiem Augstskolu likumā un izstrādājušas pavisam jaunu Augstākās izglītības un zinātnes likumprojektu, apvienojot augstāko izglītību un zinātni, vēsta TV3 Ziņas.
Rektoru padome un citas organizācijas neapmierinātību ar gatavotajiem grozījumiem Augstskolu likumā pauda jau uzreiz pēc to izstrādes šīs vasaras sākumā. Tagad, kritizējot grozījumus Augstskolu likumā, kuri patlaban virzās cauri Saeimai, zinātniskās organizācijas izstrādājušas alternatīvu – jaunu Augstākās izglītības un zinātnes likumprojektu.
Un, lai gan Saeima grozījumus Augstskolu likumā jau konceptuāli pieņēmusi, organizācijas tagad aicinās izskatīt arī savu piedāvājumu. Lielākā nozares neapmierinātība esošajos grozījumos saistās ar augstskolu padomēm jeb to sašaurināšanu un iespējamu politizāciju. Tāpat nozari uztraucot "apcirptās" rektora funkcijas, būtiski palielinātā Izglītības un zinātnes ministrijas loma un ietekme uz augstskolām.
"Iecerētie grozījumi Augstskolu likumā diemžēl neatbilst nozares organizāciju interesēm un nesaskan ar akadēmiskās brīvības pamatprincipiem. Tas, ko iecerējusi Izglītības un zinātnes ministrija, tā ir ugunsgrēka dzēšana. Tie, mūsuprāt, ir ielāpiņi uz veca, nemoderna likuma."
Jaunajā likumprojektā piedāvāts atteikties no līdzšinējās augstākās izglītības struktūras, kas tostarp ļautu koledžām saglabātu augstākas izglītības iestādes statusu. Tāpat aicināts saglabāt padomes. Bet galvenais – vienā likumā apvienot izglītību un zinātni.
"Spēkā esošais likums, kas regulē augstāko izglītību, tiešām šobrīd ir jau tāda godājama pensionāra statusā. Abi šie segmenti, no kā sastāv akadēmiskā darbība, tiktu apvienota vienā likumā. Jo šobrīd abas šīs nozares tiek regulētas ar divu atšķirīgu likumu palīdzību."
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš apliecināja, ka Latvijā patiešām ir nepieciešams jauns un mūsdienīgs, augstāko izglītību un zinātni aptverošs likums. Un "ir nepieciešams pie tā strādāt, nevis konfliktēt savā starpā", bet mēģināt atrast to viedo risinājumu, kas vienotu visu nozari.
Vaicāta, vai rēķinās, ka šo likumprojektu politikas veidotāji varētu noraidīt, Rektora padomes vadītāja uzsvēra, ka nozare tomēr cer uz "veselo saprātu".
"Protams, politikas veidotājiem ir tāds mandāts un viņi var to darīt, bet mēs arī oponējam un ceram uz veselo saprātu. Vienkārši paņemt no viena un no otra to labāko, kas tur ir. Varētu arī sintezēt šos abus dokumentus," rosināja Rektoru padomes priekšsēdētāja.
Zinātnisko institūciju sagatavoto likumprojektu paredzēts nosūtīt Valsts prezidentam, Izglītības un zinātnes ministrijai, Saeimas deputātiem un atbildīgajām Saeimas komisijām. Rektoru padome vedīs arī sarunas ar politikas veidotājiem, lai pamatotu savu ierosinājumu nepieciešamību. Vai likumprojektu būs gatavi pieņemt izskatīšanai, patlaban vēl nav skaidrs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
