OIK skandāls: Ekonomikas ministrija atņem atļaujas trijiem uzņēmumiem

Trijiem uzņēmumiem, kuri iesaistīti tā sauktās Obligātās iepirkuma komponentes jeb OIK skandālā, EM atņēmusi iepriekš izsniegtās licences un liegs būvēt koģenerācijas stacijas. Pārbaudes turpinās par vēl trīsdesmit uzņēmumiem, kuri, iespējams, pretlikumīgi mēģinājuši saglabāt iespēju par dubultu tarifu pārdot elektrību.

Par aizdomīgām jeb tādām, kurās laikus nav sākta subsidētās elektrības ražošana, EM atzinusi 39 spēkstacijas. Par trīs uzņēmumiem jeb to nerealizētiem projektiem – Strenču, Līvānu un  Cēsu novados – pieņemts negatīvs lēmums.

Septiņos gadījumos ministrijas aizdomas nav apstiprinājušas, jo koģenerācijas stacijas paspēts uzbūvēt noteiktajā termiņā. Par 29 izsniegtām licencēm lēmums vēl nav pieņemts, jo ministrija gaida uzņēmēju skaidrojumus. Uzklausot ministrijas atskaiti Saeimā, tas saniknoja deputātu Ivaru Zariņu, kurš uzskata, ka ministrija dažus krāpniekus piesedz.

Jāatgādina, ka raidījums "Nekā personīga" izgaismoja shēmu, kā ar nelielu ģeneratoru palīdzību uzņēmēji pagarināja iespēju kaut kad sākt ražot "zaļo" enerģiju, par kuru spiesti pārmaksāt iedzīvotāji. Deputāts Jānis Klaužs, kura znota uzņēmumam "Energo fortis" Līvānos arī atņemta licence, radinieku centās aizstāvēt.

Paralēli tiesvedībām, ministrija gatavojas arī auditam un pētījumam, lai, kā pati saka, dotu atbildi uz jautājumu, vai OIK sistēma atbilst sabiedrības interesēm.

Pēc pētījuma saņemšanas martā varēšot nosaukt atbildīgos, kāpēc Latvijā par elektrību jāmaksā tik dārgi. Deputāti gan interesējas, cik maksās pats pētījums.

Komisijas sēdē varēja arī dzirdēt bažas par vakar paziņoto lēmumu nacionalizēt Inčukalna gāzes krātuvi, ko īstenos valsts uzņēmums "Augstsprieguma tīkls". Ašeradens gan kategoriski noliedz, ka, lai atdotu pirkumam aizņemtos miljonus, nākotnē dārgāk būs jāmaksā elektrības patērētājiem.