Pandēmijas laikā pasākumu rīkotāji drīkst neatdot naudu, bet pārcelt norises datumu

Kad pērn pandēmijas dēļ atcēla mūzikas festivālus un citus pasākumus, daļa rīkotāju naudu par biļetēm neatdeva, bet uz šo gadu pārcēla apmeklējumu. Tā kā arī šogad lielie pasākumi visdrīzāk nenotiks, cilvēki sākuši interesēties PTAC par iespējām tomēr atgūt naudu. Taču izrādās, – rīkotājiem joprojām ir tiesības naudu neatdot, bet likt gaidīt pasākuma norisi kaut vēl nākamajā gadā.

PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa skaidro: "Ņemot vērā, ka tie ir ārkārtas apstākļi, tā nav komersanta vaina, bet viņiem ir aizliegts rīkoties. Pēc likuma ir jādod iespēja komersantam šo līgumu izpildīt, pagarināt. Ja šāda iespēja tiek dota, tad patērētājam tas faktiski ir jāpieņem attiecīgais datums, kuru komersants piedāvā."

Savukārt attiecībā uz interneta veikaliem PTAC turpina saņemt sūdzības – nauda samaksāta, bet prece tā arī nav atsūtīta. Komersanti ļoti ilgi vilcinās atmaksāt naudu, ja atsūtīti nepareizā izmēra apavi vai apģērbi, bet klients vairs nevēlas tos mainīt, bet vienkārši atdot atpakaļ. Vēl ir gadījumi, kuros no konfliktsituācijām varētu izbēgt, ja uzņēmēji internetā tirgotajām precēm būtu pievienojuši detalizētus aprakstus.

"Piemēram, būvizstrādājumus jūs vispār nevarat salīdzināt. Tur tiem produktiem nav īsti nekāda raksturojuma. Jūs nevarat pat īsti saprast, par ko jūs maksājat. Mēs gribam, lai komersanti to ievieš. Saprotu, ka sākotnēji bija tas jāievieš tempā, bet būtu jāiet pakāpeniski uz to, ka ir pēc iespējas vairāk informācijas," norāda Vītoliņa.

Ja e-veikala nosaukums nav dzirdēts, tad drošības labad ir jānoskaidro, kas ir šī SIA, un nekādā gadījumā nepiekrist veikt simtprocentīgu priekšapmaksu. Un jāuzmanās no gadījumiem, ja maksājums jāveic citam adresātam, nevis norādītājai SIA.

"Tad gan var būt ļoti grūti izsekot darījumiem. Šādas situācijas mums ir bijušas. Tur cilvēkam sevi aizstāvēt būs patiešām grūti," atklāj Vītoliņa.

Patērētāju tiesību uzraugi vēl tagad turpina saņemt cilvēku iesniegumus no pērn apjomīgākās krāpšanas interneta veikalu shēmās, kurās it kā tirgoja mobilos telefonus, datorus un citu elektroniku.

"Tas pats veikals izmantoja vairākas juridiskās personas, un šobrīd šī lieta ir izskatīšanā policijā izvērtēšanai, vai šajā situācijā ir saskatāma krāpšana. Tā bija grupa kā rekordists. Vairāk nekā 400 sūdzību," stāsta Vītoliņa.

Krāpnieciskais interneta veikals nebija plaši zināms. Cilvēki to atrada kādā no cenu salīdzināšanas portāliem kā izdevīgāko variantu, taču beigās tika apkrāpti.

"Tiešām lielas summas, 500, arī 1000 eiro," bilst PTAC vadītāja.

Vaicāta, vai cilvēkiem ir cerība naudu dabūt atpakaļ, viņa norāda: "Ja godīgi, tad ne. Man šķiet, ka cilvēkiem nav īpašu cerību to dabūt."

Pandēmijas laikā uzrāvienu piedzīvo arī preču pirkšana no privātpersonām "Facebook" sludinājumu sadaļā vai "Instagram". Ja te notiek krāpšana, tad patērētāju tiesību uzraugi nevarēs nekādi palīdzēt.