Par simtiem eiro bakalaura un maģistra darbi – internetā plašs akadēmisko darbu melnais tirgus

Jautājums nav tikai par studējošajiem sliņķiem, kuri šādus pakalpojumus izmanto, bet arī par to, kāpēc šādi "uzņēmēji" Latvijā joprojām strādā netraucēti.

Piedāvājumu netrūkst

Ievadot pārlūkā atslēgvārdus "akadēmisko darbu rakstīšana", atveras desmitiem lapu ar piedāvājumiem.

Vienā no pirmajām lapām uzreiz redzamas populārāko piedāvājumu izmaksas: kursa darbs – 90 eiro, diplomdarbs – 200 eiro, maģistra darbs – 250 eiro.

Piedāvājuma autori sola "ietaupīt nervus, spēkus un neskaitāmas stundas", uzsverot pieredzi ar vairāk nekā 10 tūkstošiem uzrakstītu darbu.

Citā vietnē galdā liek pieredzi ar uzrakstītiem 5763 darbiem. Darba pasūtīšanas process arī gana vienkāršs: jāaizpilda anketa ar darba tēmu, apjomu un termiņu, jāsagaida zvans un jāveic 50% priekšapmaksa. Pēc tam atliek vien gaidīt gatavo rezultātu.

Tiesa, cenas šeit augstākas – bakalaura darbs no 250 eiro, diplomdarbs no 300, maģistra darbs no 500 eiro.

Papildus darbu rakstīšanai parādās arī pakalpojumi – mākslīgā intelekta radīto tekstu pārstrāde. Sludinājumos tiek solīts "pielabot darbu tā, lai pasniedzējs "neatkostu" MI izmantošanu."

Reklāmās figurē arī frāzes par "vairāk nekā 15 gadu pieredzi", spēju pielāgoties jebkuras augstskolas prasībām. Laiku pa laikam parādās arī ekrānuzņēmumi no sarakstēm ar klientu pozitīvajām atsauksmēm.

Piedāvāto jomu klāsts darbu rakstīšanai arī iespaidīgs – no loģistikas un mārketinga līdz medicīnai, sportam un muitai. Nereti viens cilvēks – "speciālists" teju jebkurā jomā.

Pelēkā zona bez skaidras kontroles

Izglītības un zinātnes ministrijā skaidro, ka akadēmisko darbu rakstīšanas un pārdošanas pakalpojumi Latvijā nav tieši aizliegti. Taču to izmantošana studiju procesā tiek uzskatīta par smagu akadēmiskā godīguma pārkāpumu.

"Ja students iesniedz citas personas sagatavotu darbu kā savu, tas tiek uzskatīts par smagu akadēmiskā godīguma pārkāpumu – viltvārdību, kas ir viens no plaģiātisma veidiem, " skaidro ministrijā.

Vienlaikus problemātiskais ir arī autortiesību aspekts – juridiski darba autors ir tā faktiskais izstrādātājs. Līdz ar to sveša darba iesniegšana kā sava – nozīmē nepatiesas informācijas sniegšanu.

Atsevišķos gadījumos šādu rīcību iespējams vērtēt arī krimināltiesību kontekstā. Ja konstatēta apzināta maldināšana vai mantiska labuma gūšana.

Tomēr, kā uzsver ministrijā, "Latvijā šobrīd nav īpaša normatīvā regulējuma, kas tieši aizliegtu vai regulētu šādu pakalpojumu sniegšanu vai attiecīgu vietņu darbību."

Līdz ar to šādu vietņu darbība formāli nav aizliegta, taču to var ietekmēt vispārējie normatīvie akti, tostarp patērētāju tiesību aizsardzības un autortiesību normas.

Runājot par uzraudzību, tā galvenokārt notiek augstskolās, kur tiek pārbaudīts darbu autentiskums. "Centralizēta vai sistemātiska šādu vietņu kontrole vai bloķēšana Latvijā netiek īstenota," komentē ministrija.