Pareizticīgie iespēju paņemt Ziemassvētku brīvdienu ir izmantojuši kūtri

Pirmos Ziemassvētkus turpina svinēt pareizticīgie un vecticībnieki. Par oficiālu brīvdienu šī diena joprojām nav noteikta, taču arī vairāku iestāžu sniegtā iespēja neierasties darbā lielu atsaucību pagaidām nav guvusi.

2016. gada 7. janvārī 22:55

Ivo Jurkāns, LNT ziņas

Pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki salīdzinājumā ar pārējo kristīgo pasauli tiek svinēti 13 dienas vēlāk. Tas saistīts ar pieturēšanos pie Juliāna kalendāra. Laicīgajā dzīvē tiek ievērots Gregora jeb mūsdienu kalendārs, taču garīgajā vecais.

Ņemot vērā Latvijas vēsturi un ģeogrāfisko novietojumu, par piederīgu pareizticīgajai vai vecticībnieku baznīcai sevi dēvē ap 400 tūkstošu cilvēku. Šis ir viens no argumentiem, kādēļ vairāk nekā 10 gadus pastāvējusi diskusija par oficiālas brīvdienas ieviešanu.

Atļauja 7. janvāri izmantot kā brīvdienu nav beztermiņa. Citiem vārdiem sakot – rīkojums katru gadu jāraksta no jauna. Iestāžu, kas to dara nav daudz – atsevišķas pašvaldības Latgalē, kā arī Rīgas dome. Šāda prakse ir jau otro gadu. Domē norāda, ka reliģiskā pārliecība ir katra cilvēka privāta lieta, tādēļ speciāla uzskaite veikta netiek. Taču, ja kāds tomēr pieteicies, diena būs jāatstrādā.

Savukārt, sazinoties ar divām lielākajām pilsētām Latgalē, noskaidrots, ka Rēzeknes domē brīvu paņēmuši 16 cilvēki, savukārt Daugavpilī neviens.