Kļaviņa darinātie taustiņinstumenti atšķiras arī izmēros – tie ir milzīgi. Vienas no šādām klavierēm mājas radušas Ventspils jaunajā koncertzālē. Taču pie tā klaviermeistars negrasās apstāties un gatavs turpmākajos gados pasauli iepazīstināt ar citiem jaunievedumiem.
Ventspilī uzstādītās klavieres ir pašreiz lielākais Dāvida Kļaviņa darinājums. Gandrīz piecus metrus augstās klavieres ir lielākās pasaulē, pārspējot līdz šim Ginesa rekordu grāmatā ierakstīto, arī viņa darināto 3,7 metrus lielo instrumentu, kas atrodas Vācijā. Ventspils klavieres ir sešreiz lielākas par standarta instrumentu.
Klavieru lielums nav spītīga iegriba – stīgu garums ietekmē skanējumu.
"Basa stīga ir gandrīz četru metru gara. Daudz tievāka nekā normāli. Līdz ar to tīra basa skaņa rodas. Vajadzētu visu skanējumu – no apakšas līdz augšai – vajadzētu tīru, skaidru un dzidru. Tas saistās ar lielumu, tā ka man nekas cits neatlika kā iet augstumā," norāda Kļaviņš.
Dāvids Kļaviņš ir trimdas latvietis – viņa vecāki, bēgot no kara, mieru rada Vācijā. Audzis muzikālā ģimenē un vienmēr interesējies par lietu būtību, tāpēc jau agrā jaunībā viņu aizrāva mūzikas instrumentu būve. Sāka mācīties par zelli, līdz saprata, ka neviens nevēlas ieklausīties viņa ierosinājumos, tāpēc nodibināja pats savu uzņēmumu. Dāvidu tracināja, ka klavieru attīstība jau vairāk nekā gadsimtu bija apstājusies.
"Saņēmu atbildi, ka tur nav, ko runāt. Viss jau izgudrots, un lai netērēju laiku. Šāda attieksme mani kaitina un liek vēl vairāk domāt par lietu būtību. Praksē strādādams ar klavierēm, sastapos, ka klavierēm ir būtiskas kļūdas, manuprāt. Skaņa ir nepietiekoši dinamiska, skaidra. Neliekas, ka basi ir "ok". Ja ir viens vienīgs pērkona dārdējums. Toņus nevar sadzirdēt. Sapratu, ka man pašam ir jāķeras pie darba, neviens eksistējošais klavierbūves uzņēmums nesekos man," bilst Kļaviņš.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Pirmo milzu klavieru prototipu pianisti iemēģināja 1985.gadā. Kopš tā laika sekojuši vēl citi modeļi – Klaviņš savas klavieres ražo Ungārijā.
"Lielākā daļa vispirms nesaprata, kur tās klavieres ir. Skatījās un neredzēja. Pianisti, kas spēlēja tās klavieres, 95% bija sajūsmā, 5% bija tradicionāli ieprogrammēti un patika tikai tie instrumenti, kurus viņi pazīst. Var spēlēt visus skaņdarbus. Ir tādi, kas piestāv labāk. Viss, kas jāspēlē ar enerģētisku pieeju. Bēthovens, faktiski visas Šopēna balādes. Kas tik labi varbūt nepiestāv ir – ļoti filigrāna mūzika. Mana personīgā teorija ir, ka Bahu jāspēlē uz smalkiem instrumentiem, tam es piedāvāju "Una Corda" klavieres, kur es arī būvēju. Ir cilvēki, kuriem ir problēmas klausīties parastās skaņās, kad šīs ir dzirdējuši. Mans nolūks nav aizbaidīt cilvēkus no normālām klavierēm. Tieši otrādi – motivēt spēlēt klavieres," stāsta Kļaviņš.
Ventspils klavieres ir arī īpašas ar to, ka tās var spēlēt attālināti, – lai sniegtu te koncertu, pianistam nemaz nav jābūt klāt.
"Zem taustiņiem ir elektromagnēti, kas pieder pie pašspēlējušās sistēmas, kas nozīmē, – tā vietā, lai spiestu pirkstu lejā, magnēts spiež uz augšu, tādā veidā funkcionējot pašspēlējošo sistēmu," skaidro Kļaviņš.
Standarta cena šādam unikālam instrumentam ir gandrīz pusmiljons, taču Kļaviņš Ventspils pašvaldībai iedevis atlaidi.
