Psihiatrus satrauc Latvijas sieviešu nevēlēšanās ārstēt pēcdzemdību depresiju
Latvijā katra astotā sieviete cieš no pēcdzemdību depresijas. Tā noskaidrots apjomīgā pētījumā, kāds Latvijā veikts pirmoreiz. Lai arī ar depresiju sirgstošo sieviešu skaits nedaudz lielāks nekā citās Eiropas valstīs, pētniekus vairāk uztrauc, ka neliela daļa jauno māmiņu ar pēcdzemdību depresijas pazīmēm vēršas pēc palīdzības. Ārsti atgādina: neārstēta pēcdzemdību depresija var novest pie tā, ka sieviete nespēj rūpēties par mazuli, vai pat pie pašnāvības.
Rīgas Stradiņa universitātē Zinātnes nedēļas ietvaros prezentēti jaunākie pētījumi, un viens no tiem ir par pēcdzemdību depresiju Latvijā.
Sadarbībā ar Rīgas dzemdību namu veikts apjomīgs pētījums, aptaujājot ikvienu sievieti, kura laikposmā no ceturtās līdz sestajai nedēļai pēc dzemdībām vērsās pie ginekologa.
Pētījuma vadītājs, profesors Elmārs Rancāns norāda, ka pusgada laikā iegūtie dati liecina – katra astotā jaunā māmiņa cieš no pēcdzemdību depresijas. Latvijā šis rādītājs ir nedaudz augstāks nekā vidēji Eiropas attīstītākajās valstīs, taču pētniekus satrauc kas cits.
"Tie skaitļi nav tik dramatiski, cik tie kontrastē ar to, (..) cik maz sievietes vēršas pēc palīdzības. Statistika rāda, ka cipari ir drusku augstāki nekā vidēji Eiropā. Bet tās sievietes, kurām būtu jāvēršas pēc palīdzības, tādu ir ļoti daudz. Uz 12 tūkstošiem dzemdību tie būtu gandrīz divi tūkstoši sieviešu."
Šobrīd Latvijas veselības aprūpes sistēmā galvenā uzmanība pēc dzemdībām tiek veltīta mazulim, bet jaunās mammas mentālā veselība un pašsajūta, labākajā gadījumā, paliek otrajā plānā.
"Tas, ko mēs redzam, ka sieviete ir tik ļoti centrēta uz bērna aprūpi un ka šajā laika posmā visas rūpes pārsvarā ir par bērnu un viņa vajadzībām. Un sievietes tiek aizmirstas," par pētījuma datiem teic Rancāns. Viņš skaidro, ka sievietes tiek aizmirstas gan no veselības aprūpes sistēmas puses, kā arī viņas pašas par sevi nedomā pietiekami. "Arī mēs, kuri šī pētījuma ietvaros diagnosticējām depresiju vai trauksmi, un piedāvājām vērsties pēc palīdzības, viņām atbilde bieži bija – man bērns ir prioritāte," norāda psihiatrs.
Nereti dažādas stigmas neļauj jaunajām māmiņām meklēt palīdzību. Piemēram, uzskats, ka bērna piedzimšana ir tikai priecīgs notikums un tas nedrīkst būt saistīts arī ar negatīvām emocijām. Riska faktori ir tik dažādi, ka iepriekš nav iespējams izsecināt, kuru no māmiņām skars pēcdzemdību depresija un kuru – ne.
"Ir aprakstīti ļoti daudzi riska faktori, un principā var teikt, ka pēcdzemdību depresija var skart ikvienu sievieti. Par vienu no tādiem vislielākajiem riska faktoriem tomēr tiek nosaukts atbalsta trūkums – gan no profesionāļu puses, gan no ģimenes, tuvinieku puses. Sievietes atzīmē tieši šo atbalsta trūkumu."
Pētniece Elīna Zelčāne norāda, ka Latvijā trūkst sistemātisks veids, kādā tiktu izvērtēta katras sievietes psihiskā veselība pēcdzemdību periodā. "Šobrīd sievietēm nav rutīnas skrīninga," norāda Zelčāne. Viņasprāt, būtu ļoti svarīgi, lai gluži kā došanos pie ginekologa sievietei arī noteikti vizīti pie ģimenes ārsta vai cita speciālista, kas izvērtētu arī sieviešu psihisko veselību. Lai būtu iespēja sievietēm atpazīt depresijas simptomus.
Savukārt, ja šie simptomi tiek ielaisti, mentālā veselība var pasliktināties un novest pie pašnāvības.
Nereti jaunajai mammai, kura jau cieš no depresijas, var būt uzmācīgas domas, ka bez viņas bērnam klāsies labāk. Psiholoģe norāda, ka tuvinieki vislabāk var palīdzēt, uzklausot sievietes raizes, nenosodot un nemācot.
Ļoti svarīgs ir arī praktisks atbalsts – gan rūpēs par mazuli, gan palīdzot mājas soli – lai jaunā mamma var, piemēram, izgulēties.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
