Pašvaldībām pašām būs jālemj, kādā epidemioloģiskajā situācijā pārtraukt mācības klātienē. Vai vietvaras ar to spēs tikt galā?

Patlaban paredzēts, ka pirmajā septembrī mācības visās izglītības iestādēs Latvijā atsāksies klātienē. Šādam scenārijam gatavojas gan skolas un vecāki, gan par izglītību atbildīgā ministrija.

Izglītības un zinātnes ministrija gan gatavojas arī "plānam B". Gadījumā, ja tomēr Covid-19 izplatības rādītāji pasliktināsies, mācības varētu tikt pārtrauktas. Kādos gadījumos tas ir darāms, atstāts pašvaldību pašu ziņā.

Par šādu rosinājumu šonedēļ satraukumu pauda vairākas vietvaras. Pašvaldībām ir bažas, ka varētu kļūdīties savos individuālajos lēmumos. Tā rezultātā cietēji būtu skolēni.

"Gan no vienas puses tas, ka varbūt pārspīlēti cenšoties izvairīties no kaut kādām infekcijām, mēs varbūt atstājam bez izglītības veselas skolas, kuras ir nekonkurētspējīgas šādu lēmumu rezultātā. Tur ir gan tas, ka pārāk vēlu, un otrs tieši pretēji – iebraukt grāvi tajā, ka taisām visas skolas atkal ciet un attālināti mācāmies," saka Jūrmalas domes Izglītības pārvaldes vadītājs Imants Vasmanis.

Ministru kabineta projekts, kuru valdībā plānots apstiprināt otrdien, paredz, ka nacionālā līmenī tiešām netiek noteikts pie kāda saslimstības rādītāja mācības klātienē būtu jāpārtrauc, līdz ar to katrā pašvaldībā tas varētu atšķirties.

"Var būt situācija, ka vienā novadā ir parādījušās papildus saslimstība, otrā nav. Vienā gadījumā ir nepieciešams izolēt daļu no skolniekiem, tas ir tāpēc, lai pārējiem kaut kas nenotiktu. Citā skolā tas nav. Un tāpēc sākuma posmā šāda tipa lēmums pieņems katra [pašvaldība] atsevišķi," skaidro Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis.

Taču šādā gadījumā problēmas varēt sagādāt dažāda slimības izplatības interpretācija, uzskata Latvijas izglītības darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.

"Kādam tomēr tā izpratne ir tāda, ka pieci saslimušie ir ļoti daudz, kādam vidēji, bet kādam ļoti maz. Un tā atšķirīgā izpratne var veicināt to, ka pie vienāda saslimušo skaita, uz noteiktu iedzīvotāju skaitu pašvaldībā kāds realizēs mācību procesu attālināti, kāds realizēs mācību procesu klātienē," saka Vanaga.

Vanaga piedalās šī projekta izstrādē un bija starp tiem, kuri šī iemesla dēļ vēlējās panākt, lai nacionālā līmenī tiek noteikts, pie kāda saslimstības rādītāja mācības ir jāpārtrauc. "Pēc mūsu ieskata pašvaldībām un izglītības iestādēm ir jādod, jā, šī brīvība, jāuzticas un jāpilnvaro izstrādāt šos rīcības plānus uz vietām, bet pie kāda Covid-19 izplatības līmeņa, šie lēmumi tomēr ir jādod profesionāļiem, ekspertiem," pauž Vanaga.

Vienota kritērija gan tiešām nebūs, jo to būtu sarežģīti noteikt, uzsver Veselības ministrijā. Tā gan mierina, ja skolās kāds saslims, palīgā steigs arī epidemiologi. Taču vienlaikus atzīst, beigās gan gala lēmums – kādā formātā mācības turpināt – būs jāpieņem skolām vai pašvaldībām.

Veselības ministrijas pārstāve Jana Feldmane norāda: "Centra speciālisti dosies uz skolu, apzinās situāciju, kādi ir  infekcijas izplatīšanās riski, cik bērni ir bijuši kontaktā, tad arī izvērtēs, vai ir nepieciešams slēgt skolu vai pietiek izolēt vienu klasi. Un tad skolas vadība vērtēs, vai tai vienai klasei nodrošina mācības attālināti."

Epidemiologs Jurijs Perevoščikovs šonedēļ norādīja, – ja kādam bērnam konstatēs Covid-19, visticamāk, karantīnā būs jāsūta vismaz visa klase. Savukārt, ja kontaktu loks būs plašāks, tad karantīnas nepieciešamība, līdz ar to arī attālinātās mācības, skars vēl lielāku cilvēku skaitu.