Drīz būs pagājuši divi gadi kopš Valsts kontrole desmit pašvaldībās veica daudzdzīvokļu ēku tehnisko revīziju, tostarp izpētīja arī kādreizējo kolhozu dzīvokļu ēkas laukos. Rezultāti toreiz bija visai šokējoši – tika konstatēts, ka cilvēki dzīvo riskantos mājokļos. TV3 Ziņas interesējās, vai kaut kas kopš tā laika ir mainījies vai arī šī ir kārtējā Valsts kontroles revīzija, par kuras rezultātiem visi uz brīdi nošausminās un tikpat ātri aizmirst.
Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupes ciemā divas pašvaldībai piederošās daudzdzīvokļu mājas Valsts kontroles tehniskajā revīzijā tika atzītas par veselībai un pat dzīvībai bīstamām. Viena no problēmām – plaisa sķeļ māju teju uz pusēm. Pēc revīzijas pagājuši gandrīz divi gadi, bet nekas būtiski nav uzlabojies, un cilvēki te turpina dzīvot.
Skaidrīte, Limbažu novada Vitrupes iedzīvotāja
"Man tur skapis priekšā, man tas netraucē. Nepūš."
Drūp arī pamati. Caurumi jumtā. Reaģējot uz Valsts kontroles tehnisko revīziju, Limbažu novada dome nākamo gadu budžetos vairāk līdzekļus iekļaušot ēku remontiem, būvinspektors šogad esot apsekojis pilnīgi visus pašvaldībai piederošos īres mājokļus.
"Runājot par šo plaisu, ar būvvaldi tika konstatēts, ka tā jau ir sena, tā nepalielinās un nekādu bīstamību šobrīd nerada," norāda Limbažu novada Viļķenes pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Eglīte.
Uz jautājumu, vai pati būtu gatava ieguldīt savu naudu, lai kaut ko šajā mājā uzlabotu, Limbažu novada Vitrupes iedzīvotāja Rudīte skaidro, ka tādu līdzekļu viņai nav, jo viņai man ir trūcīgās statuss. "Man tik ienākumi simts eiro mēnesī. Man jau arī tas dzīvoklis, var teikt, ir avārijas stāvoklī. Tie griesti ir pusnobrukuši, dzīvot var. Krāns kuras, siltums ir," viņa saka.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Rudīte priecājas, ka pašvaldība ne tikai nesen nomainījusi sapuvušo grīdu virtuvē, bet arī sagādājusi malku ziemai un tikko pārbaudīta skursteņu ugunsdrošība.
Rudīte, Limbažu novada Vitrupes iedzīvotāja
"Iztīrīja dūmu ejas. Pagasts bija pagādājis. Es nevaru žēloties par pagastu. Cik viņiem ir līdzekļi, to arī izdara."
Pašvaldībām piederošo mājokļu tehniskais audits Alojā, Ērgļos, Gulbenē, Limbažos, Olainē, Saldū, Tērvetē, Ventspilī, Daugavpilī un Valmierā esot Valsts kontroles viena no retajām revīzijām, pēc kuras vairums gadījumos tomēr esot sekojusi pašvaldību reakcija. Valsts kontrole sūtījusi konkrētu uzskaitījumu ar ēku stiprības, nesošo konstrukciju un ugunsdrošības problēmām.
Edgars Korčagins, Valsts kontroles padomes loceklis
"No tām mājām, kas bija nedrošas turpmākai ekspluatācijai, reāli tika pārvietoti cilvēki uz citām dzīvesvietām. Tā tas notika Gulbenes novadā, tā tas notika Saldus un Ventspils novados. Tika novērstas tūlītējās briesmas."
Pēc Valsts kontroles un ekonomikas ministrijas rosinājuma no 1. novembra spēkā stājusies prasība veikt daudzdzīvokļu māju tehniskā stāvokļa padziļinātu analīzi reizi desmit gados. Daļa pašvaldību to apņēmusies darīt biežāk. Piemēram, Ventspils novadā reizi gadā tagad tikšot pārbaudīti dzīvokļi ar pašierīkotām krāsnīm.
Edgars Korčagins, Valsts kontroles padomes loceklis
"Vadoties pēc mūsu ieteikuma, Ekonomikas ministrija pirms neilga laika ir iedzīvinājusi un caur "Altum" īsteno aizdevumu programmu, kur daudzdzīvokļu māju īpašnieki var saņemt aizņēmumu māju uzlabošanai, novērst tās problēmas, kuras redzējām revīzijā – sakārtot jumtus, komunikācijas, un daudz ko citu, kas pasliktināja stāvokli."
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Viens no iemesliem, kāpēc šādas pašvaldībai piederošās mājas ir tehniski nolaistas, ir zemā īres maksa. Piemēram, šā divistabu dzīvokļa īre Vitrupē ir vien tikai 10 eiro, un līdz šim nebija noteikta arī apsaimniekošanas maksa. Un ir skaidrs, ka par attiecīgajiem 10 eiro nekādus būtiskus remontus nav iespējams veikt.
Ja pat pašvaldībai ir līdzekļi namu saremontēt, taču atliek vien pašvaldības namā būt kaut vienam privāti piederošam dzīvoklim kā domei rokas ir sasietas. Privātais īpašums nedrīkstot gūt labumu no publiskajiem līdzekļiem.
Baiba Eglīte, Limbažu novada Viļķenes pagasta pārvaldes vadītāja
"Lai mēs varētu nomainīt jumtu, mums vajadzētu līdzfinansējumu no tiem īpašniekiem, kuriem pieder šie dzīvokļi, bet šajā vietā nedzīvo tie turīgākie cilvēki, viņi nav spējīgi veikt līdzmaksājumus, un tāpēc šādus lielākus darbus neesam veikuši."
Valsts kontroles revīzija bijis grūdiens, kāpēc Limbažu novada dome likusi pašvaldības namos dzīvojošajiem sākt domāt par remonta fonda veidošanu sākot ar jauno gadu.
Baiba Eglīte, Limbažu novada Viļķenes pagasta pārvaldes vadītāja
"Mums ir noruna tāda – ja iedzīvotāji paši nenodibinās biedrību vai neizvēlēsies apsaimniekotāju, tad pašvaldība ir tiesīga nozīmēt šo apsaimniekotāju no pirmā janvāra. Es domāju, ka tas atvieglos situāciju. Ja iedzīvotāji maksā šīs naudas, tad uzkrās un spēs arī ko vairāk izdarīt."
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Uz jautājumu, ko darīs, kad atnāks apsaimniekotājs un teiks – tagad maksāsiet tik, lai uzturētu to māju kārtībā, Rudīte nezina, ko atbildēt. "Nu tad ir jāiet mežā zem egles dzīvot. Man jau nav tādu līdzekļu, ko maksāt arī par lielo īri," viņa atzīst.
