Pašvaldību sadarbības teritoriju izveides plāns iestrēgst valdībā

Iepriekšējā novadu reforma tika pabeigta 2011.gadā, un tās rezultātā pašvaldību skaits Latvijā saruka no aptuveni 500 pagastiem līdz 100 novadiem un deviņām pilsētām. Tomēr reforma tika ieviesta nepilnīgi.

Kaspars Gerhards

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (NA)

Diemžēl 57 no šīm pašvaldībām neatbilst tam likumam, kas savulaik bija paredzēts. Nav noticis arī reformas otrais posms, mums likumā ir apriņķi, kas reāli nav ieviesti. Un ir daudz dažādas lietas, kas novedušas pie tā, ka izmaksas, lai pašvaldības nodrošinātu pakalpojumus, ir ļoti dažādas.

Ministrs skaidro, ka pašvaldību iespējas ietekmē tieši iedzīvotāju skaits, kas dažādos novados svārstās no 1000 līdz 40 000. Tādēļ reģionu ministrija bija paredzējusi novadus iedalīt 29 sadarbības teritorijās, kurās tiem, saglabājot autonomiju, jāsadarbojas savā starpā. Tomēr pret šādu piespiedu draudzību asi iebilda pašas pašvaldības.

Iveta Peipiņa

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve

Obligāta sadarbība noteiktā teritorijā, tas nozīmē, ka ir kāda funkcija, ko veic katra pašvaldība pietiekami kvalitatīvi, ka tas būtu tad jāveic kopā. Otrkārt, būtu kādas funkcijas, kas šobrīd jau tiek veiktas ar citām pašvaldībām, kas neietilpst sadarbības teritorijā. Un tas nozīmē, ka tiktu radīti arī iedzīvotājiem nevajadzīgi šķēršļi.

Jāpiebilst, ka daudzās pašvaldībās ietekmīgā Zaļo un zemnieku savienība jau iepriekš paudusi noraidošu attieksmi pret šo reformu. Arī zaļzemniekus pārstāvošais premjerministrs Māris Kučinskis likumprojektu kritizēja kā pārāk nekonkrētu un nepilnīgu, lai to varētu atdot apstiprināšanai Saeimā. Tādēļ tas vismaz šobrīd tālāk virzīts netiks.