Patlaban nemainīs valstī noteiktos ierobežojumus; ko vēl lēma valdība?

Preses konferencē pēc valdības sēdes, taujāts, kādēļ, neraugoties uz to, ka kumulatīvais divu nedēļu saslimstības rādītājs valstī uz 100 000 iedzīvotāju ir pārsniedzis 120, nolemts nemainīt Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī noteiktos ierobežojumus, Kariņš atbildēja šādi: "Valdības stratēģija izejai no Covid-19 krīzes ir nemainīga – apmēram gadu caur vakcināciju, kas stiprina un izveido cilvēkos imunitāti. Saslimšanas gadījumā slimnīcā smagā stāvoklī nonāk nevakcinēti cilvēki, kas ir valsts kopīgs izaicinājums. Mērķis ir turēt ekonomiku atvērtu turpmākas ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai un skolas atvērtas mācību procesa nodrošināšanai klātienē," pauda Kariņš.

Viņš arī uzsvēra, ka Latvijas ekonomika ļoti labi attīstās un jaunākie dati ir apstiprinājuši, ka pēdējā ceturkšņa izaugsme ir lielāka nekā prognozēts – aug eksports, šajā gadā pirmā pusgada rezultāti ir pārspējuši pērno gadu, neraugoties uz Covid-19 pandēmiju, iet labi arī investīciju ziņā, arī algas valstī būtiski pieaug. "Turpmāk ir svarīgi darīt visu, lai nodrošinātu turpmāku ekonomisko izaugsmi, lai ikviens valsts iedzīvotājs to izjustu savā makā un savas ģimenes labklājībā," pauda premjers.

Ieskaties arī šeit: Valdība ar pamatnostādnēm apņemas mazināt ienākumu nevienlīdzību, attīstīt sociālos pakalpojumus un veicināt augstu nodarbinātību

Kariņš arī sacīja, ka valdība otrdien, 31. augustā, izskatīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sagatavoto ziņojumu par vienota Latvijas valsts tēla ieviešanas stratēģiju, paredzot, ka Latvija turpmāk starptautiski tiks prezentēta kā valsts, kura ir gatava uzņemties globāla līmeņa izaicinājumus un piedāvāt pasaulei Latvijā radītus risinājumus. "Vienotais valsts tēls tiešā veidā veicinās ienākošās investīcijas, kas nozīmē jaunas darba vietas, kā arī sekmēs cilvēku labklājību kopumā," pauda Kariņš.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) teica, – ir pozitīvi, ka valdībai ir vienots redzējums par vienota valsts tēla nepieciešamību, kas ir iespēja radīt uz vērtībām balstītu stāstu, kas dos izrāvienu ekonomikā un inovācijās. Investīciju apmērs Latvijā strauji pieaug un interese par Latviju kā valsti, kurā investēt, ir, atzīmēja Vitenbergs. Pēc viņa teiktā, turpmāk jādara viss, lai Latvijas ekonomika turpina strādāt un uzrādīt augšupeju.

Kariņš minētajā kontekstā norādīja, ka viņš šo ceturtdien, 2. septembrī, ir sasaucis Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sēdi ar mērķi uzklausīt valdības sociālos un sadarbības partnerus, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus. Paredzams, ka valdības sadarbības partneri sniegs priekšlikumus atvērtas tautsaimniecības un klātienes mācību skolās nodrošināšanai šajā rudens un ziemas periodā. Kariņš ar pateicās sabiedrības vairākumam, kas vakcinējušies: "Jūs esat darījuši daudz, lai pasargātu sevi un sabiedrību kopumā," viņš teica.

Tāpat premjers atgādināja, ka starp aktualitātēm ir rīt visā valstī gaidāmais 1. septembris, kad skolas Latvijā atsāks darbu klātienē un daudziem skolēniem pēc ilgas pauzes būs pirmā atkalsatikšanās ar klasesbiedriem, kas ir laba ziņa gan skolēniem, gan skolotājiem, gan bērnu vecākiem. "No savas puses novēlu ikvienam skolēnam, skolotājam un bērna vecākam veiksmi, uzsākot mācības un arī visu nākamo mācību gadu," pauda Kariņš.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) teica, ka patlaban skolas ir izstrādājušas savus drošības protokolus, ievērojot četrus drošības pamatprincipus – informēšana, distancēšanās, higiēna un personas veselības stāvoklis, uz ko ir balstīts drošības protokols katrā izglītības iestādē, ar ko rīt, 1. septembrī, tiks iepazīstināti skolēni un viņu vecāki.

Muižniece uzsvēra, ka tāpat izglītības iestādēm ir izsūtīti ieteikumi, kā vislabāk organizēt mācību procesu un kā vislabāk runāt ar bērniem par jautājumiem saistībā ar izmaiņām mācību procesā šajā mācību gadā. "Jā, šis laiks nebūs viegls, būs nelieli apgrūtinājumi saistībā ar Covid-19 pandēmiju – masku lietošana, iknedēļas rutīnas testēšana izglītības iestādēs ar mērķi laikus izvairīties no Covid-19 slimu skolēnu nonākšanas izglītības iestādēs," viņa atzina, piebilstot, ka ir atsevišķas izglītības iestādes, kas arī patlaban var nebūt saņēmušas testēšanas rezultātus, bet līdz šodienas beigām visas skolas saņems ziņas par testēšanas rezultātiem, līdz ar to visi skolēni, kas testus nodevuši vai kuri vakcinējušies pret Covid-19, vai to pārslimojuši, 1. septembrī varēs ierasties skolā.

Lasi vēl: Dienu pirms mācību gada sākuma 22 no 277 Rīgas izglītības iestādēm 80% darbinieku ir Covid-19 sertifikāti

Komentējot, pie kāda kumulatīvā divu nedēļu saslimstības rādītāja valstī uz 100 000 iedzīvotājiem, varētu atgriezties pie attālinātajām mācībām, Muižniece uzsvēra, – ir panākta vienošanās mācības klātienē īstenot visos izglītības posmos neatkarīgi no kumulatīvā rādītāja valstī. Taču netiek izslēgti gadījumi, kad kādā no skolām konstatē saslimšanas ar Covid-19 gadījumus. Tāpēc tādās situācijās skolu direktoriem ir tiesības lemt par pāreju uz daļēji attālinātu vai attālinātu mācību režīmu.

Arī šajā mācību gadā plānota mutes un deguna aizsegu iegāde vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības izglītojamiem.

Lasi vēl: Daudzreiz lietojamo mutes un deguna aizsegu iegāde skolu audzēkņiem izmaksās 4,57 miljonus eiro