Patversmē nonāca tikko dzīva – deviņgadīgā kaķenīte Mora atradusi sev mīlošas mājas

Mora patversmē savulaik nonāca tikko dzīva, bet tagad Mora otro mēnesi bauda dzīvi jaunajās mājās pie jaunās saimnieces Marikas.

Pirms tam 2,5 gadus viņa dzīvoja dzīvnieku patversmē "Ulubele". Ilgstoši mitinājās nevis kopā ar citiem kaķu brāļiem un māsām, bet vienatnē. Tam bija viens iemesls – viņu atrada kādā Rīgas mikrorajona daudzstāvu mājas kāpņu telpā kritiskā stāvoklī.

"Visticamāk, viņa bija ne tikai sista, bet arī spārdīta ar kājām. Var teikt, – nebija dzīvas vietas uz viņas ķermenīša… Viņai bija lauzti žokļi vairākās vietās, izsisti zobiņi," stāsta dzīvnieku patversmes "Ulubele" pārstāve Diāna Elekse.

Bija arī citas traumas, pirmās trīs nedēļas viņa pat nevarēja pakustēties. Bet vairāk par fiziskajām ciešanām, kam viņa bija gājusi cauri, viņai bija bail no cilvēkiem. "Tik ļoti lielas, ka viņai nedrīkstēja tuvoties. Nedrīkstēja būt nekāds troksnis, nekādas straujas kustības, viņai tas raisīja ne tikai bailes, bet paniku," saka Elekse.

Tā turpinājās gandrīz divus gadus, kad viņa beidzot ļāva sev pieskarties un paglaudīt. Vēlāk "Ulubelē" tika pieņemts lēmums, ka Moriņa ir gatava adopcijai.

Rīdziniece Marika Dille žurnālā "Astes" ieraudzīja rubriku "Viņi meklē mājas", un acīs, kā arī sirdī iekrita tieši Mora. "Viņa tik jauka te izskatās… Protams, actiņas tik bailīgas, vajadzēs viņu iedrošināt," tā nodomāja Marika un februāra sākumā aizbrauca uz patversmi Moriņu apciemot. Un jau tajā pašā dienā aizveda viņu pie sevis uz mājām.

Četras dienas un četras naktis pēc ierašanās Marikas dzīvoklī Moriņa nosēdēja zem skapja. Tad kaķenīte pamazām sāka pierast.

"Tā lēnam, lēnam viņa sāka nākt no gultas un skapja apakšas. Sāka gulēt viesistabā uz krēsla. Viņa pamazām gāja paskatīties arī citās istabās, kas notiek," stāsta  Moras saimniece Marika Dille.

Marika savu lēmumu paņemt Moriņu nenožēlo. Jā, satuvināšanās vēl tikai notiek, bet viņa saprot, cik svarīgi iedot cerību dzīvniekam, ka ir arī labi cilvēki, ne tikai tādi, kādi ir gadījušies Moriņai dzīves sākumā.

"Nevajag baidīties arī tādus kaķīšus ņemt. Viņi cietuši kaut kādā veidā, un Mora ļoti bija cietusi. Jābūt pacietīgam un ļoti atbildīgam. Mūsu tehnoloģijas laikmetā bieži vien pietrūkst," saka Marika.

Neraugoties ne uz kādām ciešanām, kādas notika Moriņas dzīvē, patversmē viņa bija izcila terapeite citiem kaķiem ar īpašām vajadzībām. Spēja palīdzēt tiem, kam klājās vēl grūtāk nekā viņai pašai.