Pēc rekonstrukcijas Rīgas pilī rasta jauna vieta eksprezidentu portretiem

Pēc Rīgas pils rekonstrukcijas rasts arī risinājums problēmai, par kuru pirms tam bieži tika lauzīta galva – proti, Ģerboņu zālē vairs nepietika vietas visu eksprezidentu portretiem.

Tās sienas drīzumā atkal rotās bijušo Valsts prezidentu portreti, taču atjaunotās Latvijas Valsts prezidentu portretu tur vairs nebūs, tie tiks izvietoti 4. stāva zālē.

Bīdermeijera stila mēbeles, kuras traģiskajā ugunsgrēkā pamatīgi sabojāja ūdens, pēc trīs gadiem tagad atkal atgriežas Rīgas pilī. Lai sarkankoka galds atgūtu kādreizējo spozmi, restauratoram nācās strādāt divus mēnešus.

"Galdam, piemēram, tā apakša bija sadalījusies, visa plaisās. Parasti mums ikdienā nekā tāda nav, un bija ko iespringt," stāsta mēbeļu restaurācijas darbnīcas Intarsija vadītājs Jānis Ceplis.

Jau drīz pie pils sienām atkal tiks kārtas arī gleznas. Daļa no tām tagad improvizētā darbnīcā tiek rūpīgi ierāmēta. Tikmēr Vilhelma Purvīša glezna, kas 1995. gadā tika nopirkta prezidenta kabineta dekorēšanai, atgriezīsies pilī, bet ne savā ierastajā vietā.

"Tā ir pāra glezna, ir arī otra glezna, kas ir pavasara ainava, un tās abas tiks novietotas Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes piemiņas kabinetā," restaurators Kaspars Burvis, restaurators. Restaurētajā pilī prezidenta kabinets būs ieguvis mūsdienīgāku tēlu ar mūsdienu autoru – Daces Lielās un Līgas Purmales – darbiem.

Pilī vietu atrod arī lietas, kas pirms tam tajā, iespējams, nemaz nav bijušas. No Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja krājumiem uz Rīgas pils pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes piemiņas zāli trešdien tika atvests Čakstes krūšutēls. Metālkalums tapis 20.gadsimta 20.gados. Tā autors ir nezināms, un muzejs to saņēmis dāvinājumā no Latviešu biedrības nama, kur tas atrasts, mētājamies kopā ar citiem mākslas darbiem.

"Apkārtējie cilvēki toreiz runājuši, ka, iespējams, krūšutēls ir nācis no čekas pagrabiem. Ja mēs apskatāmies krūšutēla pamatni, uz tās ir tirdzniecības kameras atzīme, tātad, iespējams, krūšutēls varēja atrasties Lielajā ģildē vai pat šeit, Rīgas pilī," zināja stāstīt Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja krājumu glabātāja Vivita Buivide.

Muzejs aicina atsaukties iedzīvotājus, kuriem ir kādas liecības par šo balto plankumu Latvijas vēsturē.

Gluži tikpat balts plankums pagaidām ir arī precīzs datums, kad darbu restaurētajā pilī sāks Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Pagaidām nav arī skaidrs, vai pirmais ārvalstu viesis, kas tiksies ar prezidentu restaurētajā Rīgas pilī, būs ASV viceprezidents Džo Baidens, jo netiek atklāts ne precīzs paša prezidenta pārvākšanās, ne arī vizītes datums.

Pagaidām netiek arī atklāts, cik precīzi cik izmaksās Valsts prezidenta kancelejas pārvākšanās un Rīgas pils iekārtošana. Zināms vienīgi, ka summa būs lēšama simtos tūkstošos eiro.

Video