Pēc sešiem mēnešiem sāks rūpīgāk pārbaudīt ātro kredītu ņēmējus
Ātro kredītu tirgus kļūšot atbildīgāks – to sola vairākas nebanku kreditēšanas kompānijas.
Piektdien, 20. aprīlī, parakstot labas prakses kodeksu, ātro kredītu devēji apņēmušās stingrāk vērtēt naudas aizņēmēju spējas uzņemties saistības un atmaksāt kredītus.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs gan šo vienošanos kritizē, jo nerodas skaidra pārliecība, ka ātro kredītu devēji tiešām ir ieviesuši maksimāli stingrākos nosacījumus.
Ātro kredītu devējiem līdz šim pārmesta pārmērīga kreditēšana, neizvērtējot reālo maksātspēju, tādējādi ievelkot cilvēkus parādu jūgā. Atmaksa tiek vairākkārt pagarināta, liecinot – kredīts iedots cilvēkam tādā summā, kuru reāli nespēj atdot. Lai Patērētāju tiesību aizsardzības centram vairs nebūtu iemesla ar bargām naudas sankcijām sodīt nebanku sektoru par negodīgu komercpraksi, 6 vadošās ātro kredītu kompānijas vienojušās ieviest kopējas vadlīnijas potenciālo kredītu ņēmēju maksātspējas stingrākai izvērtēšanai.
SIA "4finance Latvia" izpilddirektors Gvido Endlers:
Nozare sāk izsniegt kredītus no 21 gada vecuma, un arī no 20 līdz 24 gadiem ir noteikti summārie ierobežojumi. Nesaņems, kuri norādījuši nepatiesu informāciju, nesaņems tie, kuriem ir uzsākts maksātnespējas process.
Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš:
Ja klients ir kavējis vairāk nekā 30 vai 50 dienas, vai varbūt 60, un pēc tam atmaksājis, tad uzņēmumi varētu piedāvāt, vai nu cita veida produktu, vai arī neizsniedz. Ir jāsaprot, ka neviens uzņēmums nevēlas izsniegt aizdevumu, kurš netiek atmaksāts.
Nebanku sektors klientiem daudz biežāk prasīšot oficiālu informāciju par ienākumiem; tikšot pārbaudīti klientu dati parādu piedziņas un kredītu reģistros. Lemjot, izsniegt vai neizsniegt naudu, kompānijas daudz bargāk vērtēšot arī personu jau uzņemto saistību apmērus.
"Asociācijas biedri pārbauda jau atvērtās saistības pie citiem asociācijas biedriem, un noteikti to arī turpinās darīt," piebilst Endlers.
Un te arī ir problēma, saka Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, jo šajā Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijā nav pilnīgi visi nebanku kreditētāji.
Otra daļa nozares nevar izmantot tos viņu datus, sanāk ļoti sadrumstalota tā bilde, viņiem ir informācija tikai par tiem, kas piedalās tajā kredītinformācijas birojā.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs apgalvo – nebanku sektora šodien parakstītais kodekss nebūšot spējīgs novērst cilvēku iedzīšanu parādu jūgā. "Tur nekas praktiski netiek aprakstīts, ir tikai saukļi un ir grūti izsekot, vai tad viņi ievēro to kodeksu, vai nē," turpina Vītoliņa.
Jau pirmdien Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadība pieprasīs Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijai tomēr ieviest vēl daudz stingrākus pasākumus. Centru neapmierina, ka kredīta summai līdz minimālajai algai kredītu izsniedzēji tikai izlases kārtībā pieprasīs oficiālu informāciju par ienākumiem.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs arī uzskata – nebanku sektors noteicis pārāk zemu un realitātei nepietiekamu brīvo līdzekļu summu, kas cilvēkam ir jāpaliek pāri pēc visu kredītu atmaksas. Proti, kredītu devēji uzskata – ir pietiekami, ja cilvēkam dzīvošanai uz mēnesi paliek summa vismaz divi GMI jeb garantētā minimālā ienākumu līmeņi – 106 eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
