Kā stāstīja Neilands, kopš vētras uzņēmuma darbinieki ir noņēmuši nolauztus kokus 70 "Rīgas namu pārvaldnieka" apkalpotās adresēs, un aizvien tiek saņemti jauni pieteikumi, kuru kopumā esot desmitiem reižu vairāk nekā ikdienā. Daudzviet pēc koku novākšanas pārpalikumi tiek sakrāmēti kaudzēs un atstāti turpat, bet tuvākā mēneša laikā tie tiks aizvākti, norādīja Neilands.
Salīdzinājumā ar ikdienu, darba apjoms pieaudzis desmitiem reižu vairāk. Uzņēmuma vadītājs stāstīja, ka firmā ir 15 arboristi, bet pēc vētras komandā, kas novāc kokus, ir paņemti arī visi firmā strādājošie dārznieki un būvnieki jeb visi, kas prot zāģēt.
"Daudzi zvana un satraucas, kādēļ nepaņemam visu, – ka ir nozāģēts, noņemts no jumtiem, mašīnām, bet kaut kāda zaru kaudze paliek. Mūsu komandā mēs esam 15 arboristi, tagad esam paņēmuši vēl un esam 30. Tagad esam komandā paņēmuši visus dārzniekus, visus, kas būvē bērniem namiņus, visus, kas māk zāģēt. Mēs atvainojamies, bet novākšanas darbus mēs nedaudz vēlāk izdarīsim," pauda Neilands.
Arborists prognozēja, ka visu ar vētras nodarītajiem postījumiem saistīto pieteikumu apkalpošanai uzņēmuma vajadzēs vēl aptuveni mēnesi laika.
Kā izvairīties no vētras postījumiem nākotnē?
Lai maksimāli izvairītos no krītošu koku radītiem postījumiem, koki ir regulāri jāapseko, un īpaši to ieteicams darīt pēc pārdzīvotām vētrām, intervijā stāstīja arborists.
Regulāri kokus apsekojot un izzāģējot bīstamākos, tiek samazināts risks, ka tie uzkritīs virsū citiem kokiem vai objektiem. Attīstītākajās valstīs pilsētās augošie koki tiekot regulāri inspicēti un apgriezti. "Tad var no 1000 kokiem katru gadu izņemt ārā varbūt 10 bīstamākos, un beigās nav tā, ka pēc vētras 100 koki ir uzgāzušies virsū," sacīja Neilands.
Speciālists aicināja īpašu uzmanību pievērst kokiem, kuriem pēdējā laikā ir parādījušās plaisas, trupe, uz kuriem sākušas augt piepes. Savukārt, ja koks ir pārdzīvojis šo vētru bez bojājumiem, visticamāk, tas varēs izturēt vēl ļoti ilgi.
"Labo koku" pārstāvis norādīja uz paradoksu, ka cilvēkiem patīk koki, daudzi labprāt vēlas dzīvot tuvu kokiem un pat mežā, bet, lai to varētu darīt, daudzus kokus nākas izcirst vai sabojāt tā, ka tie pēc tam izgāžas no zemes. Piemēram, būvējot māju, cilvēki izcērt kokus tās tuvumā, bet, būvējot piebraucamo ceļu vai rokot kabeļus, tiek traumētas tuvumā esošo koku saknes, kas nākotnē var rezultēties ar šo koku izgāšanos. "Nevajag līst mežā! Tas ir pirmais. Un, ja mēs ejam, ir jādarbojas drusku citādi, nekā esam pieraduši – nebojājot, nenocērtot saknes," sacīja speciālists.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
