Pentagona faili: Aizsardzības ministrija komentē, vai Latvija ir nosūtījusi karavīrus uz Ukrainu

Dokuments, kas datēts ar 23. martu un marķēts kā "pilnīgi slepens", ietver informācija par vairāku NATO valstu īpašo uzdevumu vienību pārstāvju atrašanos Ukrainā, – vēsta mediji.

Saskaņā ar publiskotajiem datiem februārī un martā Ukrainā uzturējušies piecu valstu specvienību karavīri, ietverot arī ziņas par konkrētu militārpersonu skaitu:

• Lielbritānija – 50;
• Latvija – 17;
• Francija – 15;
• ASV – 14;
• Nīderlande – 1

Nopludinātajos Pentagona datos nav ziņu par minēto specvienību karavīru konkrētu dislokāciju un veikto misiju.

Rietumvalstu valdības parasti atturas komentēt šādus sensitīvus jautājumus, taču šo detaļu, visticamāk, izmantos Maskava, kas pēdējos mēnešos ir apgalvojusi, ka tā karo ne tikai ar Ukrainu, bet arī ar NATO, – atzīmē raidsabiedrība BBC.

Latvijas karavīri karadarbībā Ukrainā nepiedalās

"Varat ticēt, varat neticēt…" ziņu par Latvijas specvienību pārstāvju iespējamo atrašanos Ukrainā lakoniski un dziļdomīgi komentējis Saeimas Nacionālās drošības komisijas sekretārs Ainars Latkovskis (JV).

Varat ticēt, varat neticēt…
"According to the document, dated 23 March, the UK has the largest contingent of special forces in Ukraine (50), followed by fellow Nato states Latvia (17), France (15), the US (14) and the Netherlands (1)."https://t.co/2aa5GmZ8BB

— Ainars Latkovskis (@a_latkovskis) April 12, 2023

AM pārstāvis Kaspars Galkins norāda, ka Aizsardzības ministrija principā nekomentē publiski izskanējušo informāciju par nopludinātajiem ASV iestāžu dokumentiem, jo, acīmredzami, šīs aktivitātes mērķis ir diskreditēt Ukrainas bruņotos spēkus un to plānoto pretuzbrukumu.

"Vienlaikus varam apstiprināt, ka Latvija ir nosūtījusi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīrus uz Ukrainu atsevišķu atbalsta funkciju sniegšanai, tai skaitā, Latvijas vēstniecības Ukrainā aizsardzībai un kravu apsardzībai. NBS karavīri karadarbībā Ukrainā nepiedalās."

Kā šo ziņu komentē citās valstīs

Lielbritānijas Aizsardzības ministrija atteikusies komentēt šīs ziņas, raksta "The Guardian".

Apvienotās Karalistes valdība kopš kara sākuma nav atzinusi, ka Ukrainā būtu darbojušies tās īpašie spēki. Pirms Krievijas iebrukuma 2021. gada jūnijā Lielbritānijas vēstniecība Kijivā paziņoja, ka tās īpašie spēki ir veikuši mācību pasākumus kopā ar Ukrainas spēkiem, atzīmē laikraksts.

Britu Aizsardzības ministrijas pārstāvis saistībā ar Pentagona dokumentu noplūdi nācis klajā arī ar paziņojumu, brīdinot par iespējamu dezinformācijas izplatību.

In response to the leak of alleged classified US information: pic.twitter.com/WWFLOhbeeU

— Ministry of Defence 🇬🇧 (@DefenceHQ) April 11, 2023

Arī Parīze noliedz Francijas karavīru klātbūtni Ukrainā. "Ukrainā nav iesaistīti Francijas bruņotie spēki", izdevums "Le Monde" citē Francijas Aizsardzības ministrijas amatpersonas. "Minētie dokumenti nenāk no Francijas armijas. Mēs nekomentējam dokumentus, kuru avots ir neskaidrs."

Ko saka analītiķi

Dokumenti, par kuru noplūdi 6. aprīlī vēstīja laikraksts "The New York Times", ir apšaubāmi un varētu būt daļa no dezinformācijas operācijas, uzskata vairāki "Le Monde" intervētie militārie analītiķi.

" Fuite " de documents classifiés du Pentagone : ce que l’on sait de leur authenticité https://t.co/FR1sF8VFKe

— Le Monde (@lemondefr) April 12, 2023

Arī bijušais Latvijas aizsardzības ministrs, domnīcas "Northern European Policy Centre" dibinātājs Artis Pabriks (LA) intervijā "tv3.lv" runā par "it kā noplūdušiem dokumentiem", kuriem mēs "rūpīgi sekojam līdzi".

"Domāju, ka šeit ir vairākas versijas. Viena no tām, ka tiešām ir kaut kāda noplūde. Bet tad ir jautājums, cik šī noplūde ir precīza un vai tie dati nav laboti vai mainīti noplūdes gaitā, ko, protams, izslēgt nevar," spriež Pabriks.

"Kas attiecas uz šādiem precīziem norādījumiem vai cipariem par dažādu valstu iespējamu specvienību iesaisti Ukrainā, domāju, ka šeit var būt dažādas spekulācijas, piemēram, lai speciāli kaut ko izceltu negatīvā nozīmē. Bet var būt arī mēģināts kaut ko kaut kādā citādā veidā ar komunikācijas politiku iespaidot vai nu pirms plānotā ukraiņu uzbrukuma vai kā citādi."

Bijušais aizsardzības ministrs atzīmē, ka ir jāgaida no ASV apliecinājumi par to, vai vispār šī informācija ir ticama. "Domāju, ka mēs to pēc kāda laika uzzināsim. Jo parasti, ja šāda informācija ir slepena, par to jau arī daudz nerunā. Bet, ja tā ir slepena un viltus, varbūt tam ir kāda nozīme, un tad to mēs pēc kāda laika uzzināsim."