Pēta Latvijas teritorijas iedzīvotāju uztura paradumus tālajā bronzas laikmetā
Latvijas Universitātes pētniece, apgūstot jaunākās bioarheoloģijas metodes, pēta Latvijas teritorijas iedzīvotāju uztura paradumus bronzas laikmetā, konkrēti – zobus, vēsta TV3 ziņu raidījums "900 sekundes" .
Pētniece Dardega Legzdiņa rāda Latvijas iedzīvotāju zobus, kas ir kā cilvēku bioķīmiskais arhīvs. Tie ir pārzāģēti, lai zinātniece varētu noteikt zobu īpašnieku agrākās bērnības uzturu.
Latvijas Universitātes vēstures institūta pētniece ir apguvusi mūsdienīgāko pētniecības metodi, kas, ieskatoties zobu dentīnā jeb organiskajā daļā, var noteikt tā īpašnieka uzturu, sākot no dzimšanas līdz pat 20 gadu vecumam.
"Skatoties es varēšu pateikt, vai cilvēks ēdis ļoti daudz zivis vai saldūdens zivis, vai sālsūdens zivis, vai pārsvarā ēsti sauszemes resursi. Vai vairāk gaļa vai mazāk, vai vispār ļoti maz gaļas. Tādas lietas pa lielām pārtikas grupām."
Pētniece jauno metodi apguva Oksfordā. Tur metodes autores Andreas Čermakas vadībā Dargeda Legzdiņa metodes nianses iemācījās vairāku mēnešu laikā.
Zoba organiskās daļas jeb dentīna daļiņas dažu milimetru izmērā tiek apstrādātas ar sālsskābi, lai noņemtu visu lieko. Pēc tam nepieciešamās daļiņas tiek ievietotas īpašā iekārtā – iztopu attiecību masspektrometrā, kur zobus analizē, pētot izotopu attiecības ogleklim, slāpeklim utt.
Pētījumā, kas tiek veikts par Daugavas lejteces bērnu uzturu, galvenais, kas tiek noteikts – cik ilgi jaundzimušos mammas baroja ar krūti? Līdzšinējie pētījumi citās Eiropas valstīs apliecina, ka, attīstoties lauksaimniecībai, mātes agrāk pārstāj bērniem dot savu pienu.
"Milzīgais jautājums, kad cilvēki pārstāja medīt un vākt augus un pārgāja uz to, ka sāka paši iekopt labības laukus, kad sāka turēt dzīvniekus un dzīvot uz vietas?" saka pētniece.
Bronzas laikmeta, kas sākās pirms aptuveni 3000 gadu, iedzīvotāju zobi nu jau applūdinātajā Doles salas daļā nav vienīgais, kas tiek pētīts. Taču jaunā zobu pētīšanas metode sniegs mūsdienās precīzākās iespējamās liecības par to, kad mūsu senči sāka nodarboties ar zemkopību.
Arheoloģiskie izrakumi Ķivutkalnā tika aizsākti vēl pirms Rīgas HES būvniecības. Zobi, kas tagad tiek pētīti, ir saglabāti no agrāko izrakumu laikiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
