Pētījums: Trešdaļa iedzīvotāju domā, ka Latvija bez ES atbalsta Covid‑19 pandēmijas laikā nebūtu varējusi iztikt

Savukārt 34% pētījuma dalībnieku norādījuši, ka Latvijai bija nepieciešams atbalsts, tomēr tā ietekme bijusi neliela. 15% respondentu uzsvēruši, ka Latvijai šāds atbalsts nav vajadzīgs un valsts varēja iztikt arī bez tā.

Pētījuma sagatavotāji akcentēja, ka lielākoties respondenti nezināja, kādiem nolūkiem ES atbalsts tika sniegts, tomēr vairākkārt minēts, ka solidaritāte un savstarpējā palīdzība krīzē bijusi ļoti svarīga.

Savukārt atsevišķi respondenti šaubījās, vai atbalsts tika izmantots godprātīgi un vai līdzekļi tiešām sasniedz patieso mērķi, nevis "ieripo politiķu kabatās".

Tāpat respondenti kritizējuši ES rīcību – resursi, arī politiskie, krīzē varēja būt iedarbīgāki, piemēram, Itālija tika "atstāta novārtā" cīņā ar Covid-19.

Pētījuma dalībnieku ieskatā, trūka vienotas pozīcijas attiecībā uz masku lietojumu un mazumtirdzniecības cenu, kā arī aviokompānijām un prāmjiem bija iespēja būtiski palielināt biļešu cenas, jo bija liels pieprasījums no repatriantu puses.

Interešu grupu pārstāvji akcentējuši, ka ES atbalsts un kontrole nepieciešama arī tad, kad vakcīna pret Covid-19 būs izstrādāta, lai tā būtu pieejama visiem, un nebūtu pieļaujams, ka dalībvalstis savstarpēji konkurētu par vakcīnas pieejamību.

Pētījumā respondentiem vajadzēja novērtēt skalā no mīnus pieci līdz plus pieci to, cik lielā mērā izjūt piederību Latvijai un ES.

Piederība Latvijai vidēji novērtēta ar +3,9, bet piederība ES ar +2,3. Maksimālo vērtējumu Latvijas piederībai devis 141 respondents jeb 56% no 250, kamēr ES piederību ar šo atzīmi novērtējuši 48 respondenti jeb 19%.

Piederību Latvijai ar pozitīvu atzīmi vērtē 221 respondents jeb 88%, bet negatīvu atzīmi sniedz septiņi respondenti jeb 3%, neitrālu vērtējumu snieguši 16 respondenti jeb 16%.

Piederību ES ar pozitīvu atzīmi vērtē 180 respondenti jeb 72%, bet negatīvu – 21 respondents jeb 8%, neitrālu vērtējumu snieguši 43 respondenti jeb 17%.

Maksimālo atzīmi piederībai Latvijai snieguši visu interešu grupu pārstāvji, ES – biežāk jaunatnes un kultūras jomas pārstāvji. Zemākas atzīmes piederībai sniedza gan tie respondenti, kas nebalso EP vēlēšanās, gan arī tie, kas devās balsot.

Tie, kas Latvijas piederībai likuši zemākas atzīmes, kritizējuši valsti par birokrātiju, to, ka "cilvēkam nav vērtības" un to, ka starp politiķiem un vēlētājiem ir dziļa plaisa.

Arī 2019.gadā respondentiem tika uzdots novērtēt savu piederību Latvijai un ES. Pētījuma autori norāda, ka kopumā novērojams, ka piederība abos rādītājos pieaugusi.

Izteiktāk tas novērojams piederībai Latvijai, kur vidējais vērtējums audzis no +3 līdz +3,9 2020.gadā, savukārt vidēji piederība ES ir palielinājusies par nelielu soli – 0,1 punktu, tātad no +2,2 līdz +2,3 2020.gadā.

EP Vēlētāju gaidu pētījums jau piekto gadu tika veikts laikā no 2020.gada 1.augusta līdz 3.septembrim Rīgā un Latvijas novados.

Kopumā tika intervēti 250 respondenti, veicot padziļinātas intervijas. Intervēti tika pilngadīgi Latvijas iedzīvotāji – aktīvi pilsoņi, kuri pārstāv dažādas interešu grupas un demogrāfiskos tipus.

Pētījumu rezultātus saņems no Latvijas ievēlētie ES deputāti, kuriem tie sniegs padziļinātāku ieskatu Latvijas interešu grupu skatījumā uz ES politiku un palīdzēs darbā pie jauniem ES likumiem, norādīja EP Informācijas birojā.