Pie Rīgas pils mūriem arī šogad tiek iedegtas svecītes varoņu piemiņai

Pie pils pulcējies liels skaits policistu, kuri informē atnākušos par Covid-19 ierobežojumu ievērošanu, tostarp par divu metru distances ievērošanu.

Vienlaikus pie Rīgas pils mūriem pulcējušies aptuveni 80 cilvēku, kuri, cenšoties ievērot distanci, iededz svecītes un dodas prom, pirms tam daļai atnākušo iemūžinot svecītes fotoattēlos.

"Lāčplēša diena ir svētki par godu tam, ka mums vispār ir valsts. Ja ir iespēja, nākam katru gadu – pagājušogad gan nebija, jaunkundzei šī ir pirmā iespēja. Ņemam līdzi bērnus, ne tikai savus – bērniem ir jāzina, kāpēc mēs esam un kāpēc esam šodien šeit," norāda Kārlis.

Tāpat cilvēki norāda, ka jūt sabiedrības šķelšanos un šis ir veids, kā visiem atkal kļūt vienotiem: "Nāk apziņa, sevišķi šajā laikā, kad sabiedrība ir tik ļoti sašķelta, par to, ka ir jābūt vienojošam faktoram, un es šīs atmiņas par to, kā mūsu senči cīnījās un izcīnīja mūsu neatkarību, redzu kā mūsu vienojošo faktoru. Es šeit nāku, lai pieliktu roku tajā, ka sabiedrība ir vienotāka un atceras to lielo veikumu, ko mūsu senči ir darījuši."

Lasi vēl – Karavīrs: Izaicinājumi mūsdienās var būt no bēgļiem pierobežā līdz pat vīrusam slimnīcās

Policija skaļruņos aicina cilvēkus nedrūzmēties un ievērot distanci. Gadījumos, kad kaut kur notiek lielāka cilvēku pulcēšanās, nekavējoties turp dodas policists, kurš aicina cilvēkus izklīst un ievērot distanci.

Savukārt, iestājoties komandantstundai, visi cilvēki bija devušies mājup un pie pils mūriem dežurēja vien policisti.

Kā ziņots, Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī.

Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9. novembrī, un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11. novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.

Latvijas Neatkarības karš ilga no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas-Krievijas miera līgums.

Tradicionāli Lāčplēša dienā iedzīvotāji dodas pie Rīgas pils mūriem 11. novembra krastmalā, kur iededz svecītes.

Valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) nodrošina iespēju iedzīvotājiem iedegt svecītes, nenodarot kaitējumu mūriem. Pie Rīgas pils vēsturiskā apkārtmūra uzstādīts pēc arhitekta Pētera Blūma idejas veidotais tērauda aizsargsiets. Tas paredzēts, lai pasargātu Rīgas pils vēsturiskā apkārtmūra ķieģeļus no neatgriezeniskas termiskas bojāšanas, ko rada svecīšu izdedži un liesmu karstums.

VNĪ aicina pēc iespējas izvēlēties svecītes, kas iepildītas stikla ietvaros, lai pasargātu mūri no sakusušajiem un dabai nedraudzīgajiem plastmasas pārpalikumiem.