Pirmais solis sperts, bet darāmā vēl daudz. LGBT kopienu daļēji apmierina partnerattiecību regulējums
"Šis ir vēsturisks lēmums, tomēr ar to nepietiek pilnīgai viendzimuma pāru partnerattiecību jautājuma noregulēšanai valstiskā līmenī," tā par partnerības institūta ieviešanu saka LGBT kopienas pārstāvji un kustības "Dzīvesbiedri" vadītājs Kaspars Zālītis. Kas vēl būtu nepieciešams?
Pirmais vēsturiskais solis sperts, taču darāmā vēl daudz. LGBT kopiena tikai daļēji apmierināta partnerattiecību regulējumu. Andris Veiķenieks ir viens no tiem, kurš jau pērn bija vērsies tiesā, lai šādā veidā viņu ar partneri atzītu par ģimeni. Tiesa tā arī lēma, taču viņam tas tagad dod tikai statusu, ne tos valsts labumus, kā arī garantijas, kādas pienākas tradicionālajiem pāriem. Tādēļ partnerattiecību regulējums viņam esot ilgi gaidīts lēmums.
"Es esmu nodzīvojis nereģistrētās attiecībās vairāk nekā 31 gadu. Šī būs iespēja sakārtot šīs attiecības ar valsti, kļūt valstij redzamam, saņemt tos bonusus, ko valsts sola vai solīs. Patiesībā ļaus sakārtot savu dzīvi tā smuki pa plauktiņiem."
Arī kustības "Dzīvesbiedri" vadītājs Kaspars Zālītis vērtē, ka šis ir nozīmīgs Saeimas balsojums, kas beidzot ļaus sakārtot daudzu viendzimuma pāru attiecības Latvijā. Līdz šim tie valstij bijuši neredzami vai savas partnerattiecības bijuši spiesti atzīt tiesas ceļā vai reģistrēt ārzemēs.
"Pašlaik šie pāri nav valstij redzami vispār, viņi neeksistē valsts priekšā. Tagad tiks noteikts, kā reģistrēt šīs attiecības, kā ierakstīt fizisko personu reģistrā un dažādas citas ar cilvēku un valsti saistītas attiecības. Tas ir nozīmīgs un vēsturisks solis."
Tomēr kopumā viņam to grūti nosaukt par pilnīgu, jo ārpus regulējuma palikuši daudzi neatrisināti jautājumi. Regulējumā grozīti astoņi likumi, lai šo jautājumu Latvijā sakārtotu līdz galam, jākoriģē būtu ap 70 likumu.
"Nedz mantojuma jautājums, nedz vecāku un bērnu attiecības, nedz atzīšana ārpus Latvijas slēgtās partnerības, tās nav iekļautas šajā pakotnē… Ja bioloģiskajam vecākam kaut kas notiek. Šis bērns, ja viņam tiešie radinieki, nonāk sistēmā, nevis pie sava tuvākā radinieka. Šeit mēs runājam par tiem bērniem, kas jau dzīvo viendzimuma ģimenēs.
Zālītim pievienojas arī Andris: "Es neesmu tajā vecumā, kad aktuāli būtu tie bērnu jautājumi, bet mēs katrs esam mirstīgs, un man būtu svarīgi, ka Saeima iet tālāk un sakārto mantošanas tiesības. Protams, to visu var izdarīt notariāli, bet noņemt to milzīgo atšķirību, kas ir palicējam jāmaksā nodokļos, to mēs nevaram mainīt bez likuma izmaiņām."
Tādēļ viendzimuma pāru kopienā cer, ka regulējums nākotnē tiks papildināts un tajā iekļaus arī citus līdz šim neatrisinātos jautājumus.
Partnerattiecību regulējums ilgtermiņā nāks par labu sabiedrības saliedētībai, bet īstermiņa sekas šobrīd vēl grūti prognozēt. Šādu vērtējumu šodien, kad prezentēti jaunie "Sabiedrības saliedētības radara" dati, pauda domnīcas "Providus" direktore Iveta Kažoka. Viņasprāt, turpmākos mēnešos aizvien pieaugs to cilvēku skaits, kuru viedokļi partnerattiecību jautājumā krasi atšķirsies. Kažoka arī saskata riskus, ka šo laiku vēl lielākai sabiedrības šķelšanai izmantos atsevišķas opozīcijas partijas, jo ar aizvainotiem un ar valsti neapmierinātiem cilvēkiem ir vieglāk manipulēt.
"Cilvēki, kuri jūtas aizvainoti vai neuzticas kopumā valsts varai, viņi diezgan viegli pieņem jebkuru skaidrojumu tam, kāpēc viņi tā jūtas. Un, ja viņiem parāda kā ienaidniekus cilvēkus ar citu seksuālo orientāciju, šādos apstākļos vairāk aizvainoti cilvēki uz šādu triku vairāk uzķersies. Līdz ar to ilgtermiņā tas sabiedrības saliedētībai nāks par labu, bet īstermiņā – bangas var būt ļoti pamatīgas."
Pētījumā par sabiedrības saliedētību secināts, ka aizvainojumu pret valsti izjūt katrs trešais iedzīvotājs. Biežāk tie ir cilvēki, kas ģimenē runā krieviski, kā arī personas ar zemiem ienākumiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
