Prasa izvērtēt Latvijas Sabiedriskā medija darbu vētras apstākļos

Tajā skaidro, ka SEPLP uzdevums LSM dots tās kompetences ietvaros un atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumam, kas nosaka, ka padome uzrauga sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību, kontrolējot tās atbilstību likumā noteiktajiem darbības pamatprincipiem, programmu un pakalpojumu atbilstību sabiedriskajam pasūtījumam un finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību apstiprinātajam budžetam.

Līdz 26. augustam LSM jāsniedz informācija par darbības nepārtrauktības nodrošināšanu un sabiedriskā pasūtījuma izpildi vētras, lietavu un to seku likvidēšanas laikā, kā arī par izdarītajiem secinājumiem un nepieciešamajiem resursiem un izmaiņām turpmākā sabiedriskā pasūtījuma plānošanā.

"Tas jādara arī it īpaši ņemot vērā, ka vētras postījumu dēļ valstī atsevišķās teritorijās bija novērojami būtiski sakaru traucējumi, kas ietvēra ne vien elektrības, bet arī mobilo telefonu saziņas pakalpojumu ierobežotu vai pilnībā pārtrauktu pieejamību," teikts SEPLP paziņojumā.

Padomē atsaucas uz iedzīvotāju aptauju par sabiedriskā medija darbību, kuru īstenoja laikā no 2025. gada decembra līdz 2026. gada janvārim. Tajā noskaidrots, ka 53% Latvijas iedzīvotāju kā vienu no trim svarīgākajiem drošticamas informācijas avotiem ārkārtas situācijā uzskata sabiedriskā medija sniegto informāciju.

Kā norāda SEPLP, šādas izvēles gadījumā iedzīvotāji retāk traucētu valsts operatīvajiem dienestiem un informāciju smeltos no viedokļu līderiem sociālajos tīklos vai lūkotu, ko raksta čatu tematiskajās tērzētavās.

Jau vēstīts, ka sestdien un tai sekojušajā naktī Latvijā plosījās pēdējās desmitgadēs stiprākā vasaras vētra, kurā vēja ātrums vietām pārsniedza 30 metrus sekundē. Negaiss izraisīja plašus bojājumus gan sadales, gan pārvades elektrotīklā, kuru rezultātā sākotnēji elektroapgāde bija pārtraukta aptuveni 277 000 klientu Latvijā. Pirmdienas rītā elektroapgādes traucējumi joprojām bija aptuveni 87 000 klientu visā Latvijā.

Jāpiebilst, ka sociālos medijos nedēļas nogalē līdztekus izskanēja kritika par to, ka Latvijas Radio kas vētras laikā nav nodrošinājis ziņu speciālizlaidumus un informāciju aicinājis meklēt internetā. Par to pārmetumus pirmdien izteica arī premjers Andris Kulbergs (AS).